Kopdzīves likums: 10 000 parakstu cer savākt jau oktobrī; Cihanoviča atbalstu Saeimā neprognozē  (287)

Ziņots, ka, kā uzskata iniciatīvas autori, likuma pieņemšanas nepieciešamību nosaka tas, ka vairums Latvijā dzīvojošo pāru jau patlaban nav laulāti, bet viņu savstarpējās juridiskās attiecības un attiecības pret valsti nav pietiekami aizsargātas. Savukārt oponenti norāda, ka jau tagad Civillikums pieļauj risināt mantiskās attiecības, tostarp mantošanas gadījumos.

Lai šis priekšlikums nonāktu Saeimā, par to jāparakstās desmit tūkstošiem cilvēku. "Manabalss.lv" vadītāja Madara Peipiņa portālam "Delfi" prognozē, ka līdz gada beigām nepieciešamais balsu skaits varētu tikt sasniegts.

"Trīs mēnešu laikā savāktie vairāk kā 5000 paraksti ir labs rādītājs - tas ir vairāk nekā lielākajai daļai portālā publicēto iniciatīvu. Daļa parakstu tika ļoti ātri savākti pirmajās nedēļās pēc iniciatīvas publicēšanas, taču arī šobrīd tie diezgan stabili nāk klāt katru dienu, tā ka arī parakstu vākšanas ātrums vērtējams kā labs," sacīja Peipiņa.

Iniciatīvas ierosinātājs ir Saeimā neiekļuvusī partija "Latvijas attīstībai" un tās līderis Juris Pūce. Viņš portālam "Delfi" prognozē, ka nepieciešamais balsu skaits varētu tikt savākts jau līdz oktobrim.

"Esam skatījušies, kā ir sekmējies citām iniciatīvām portālā "manabalss.lv", tostarp tām, kas savākušas nepieciešamo atbalstītāju skaitu, un skaidrs, ka mūsu iniciatīvai paraksti nāk stipri virs vidējās aktivitātes. Tā kā droši vien tā vērtējama kā augsta. Kaut, protams, citu valstu pieredze liecina, ka iniciatīvām parakstus var savākt ātrāk, kas nozīmē, ka arī mūsu darbu vēl var pilnveidot. To arī cenšamies darīt - esam sākuši arī fizisku parakstu vākšanu, kuru arī turpināsim," norāda Pūce. Viņš arī cer, ka Saeimas vairākums iniciatīvu varētu atbalstīt.

"Grūti pateikt, kāda būtu Saeimas vairākuma attieksme. Es esmu optimists un pieļauju, ka Saeimas vairākums labi apzinās, ka nav iespējams problēmu, kas skar pusi Latvijas ģimeņu, ilgstoši ignorēt. Tāpēc ceru, ka Saeima atbalstīs iniciatīvu, kad savāksim nepieciešamo parakstu skaitu, atbalstīs," sacīja Pūce.

Skeptiskākās domas par politiķu atbalstu ir cilvēktiesību aktīvistei un psiholoģei Jolantai Cihanovičai, kura ar dzīvesbiedri nesakārtotās valsts likumdošanas dēļ nolēmusi pamest Latviju.

Cihanoviča atklāj, ka šobrīd aktīvi kārto nepadarītos darbus, lai brauktu prom no valsts. "Darbā man ir nepieciešams pabeigt daudzus projektus, brauksim prom tuvāk šī gada beigām, Ziemassvētkus jau svinēsim jaunajās mājās."

"Es domāju, ka Saeimā šī iniciatīva negūs atbalstu. Esmu ļoti pateicīga tiem deputātiem, kuriem rūp manas tiesības, manas ģimenes iespēja atrasties Latvijā, bet neizskatās, ka viņi būtu vairākums. Sajūta tāda, ka mūsu partijas ir ieinteresētas nezaudēt siltas vietas Saeimā, nevis rūpēties par to, lai Latvijas pilsoņiem būtu labi dzīvot savā valstī," uzskata Cihanoviča.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kam viņasprāt sabiedrībā būtu jāmainās, lai tolerances līmenis pret viendzimuma pāriem palielinātos, Cihanoviča atbild, ka jāsāk ar to, lai mūsu sabiedrībā izveidotos cieņa pret cilvēkiem kā tādiem.

"Jāsāk ar to, lai mūsu sabiedrībā izveidotos cieņa pret cilvēkiem kā tādiem, izjūta, ka katrs Latvijas iedzīvotais ir svarīgs, nozīmīgs. Izpratne par to, ka cilvēki ir dažādi, ļoti dažādi. Izpratne par to, ka dažādība ir sabiedrības spēks un bagātība, par to, ka viena vienīgā "pareizā ceļa" neesamība nevis grauj, bet bagātina. Bez dažādības nav iespējams radošums, inovācijas, attīstība. Tāpēc sabiedrība, kura nenovērtē dažādību, diez vai var būt veiksmīga. Es domāju - ja šī izpratne veidosies, tad arī attieksme pret viendzimuma pāriem uzlabosies," prognozē psiholoģe.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas politiskie spēki ir skeptiski par ieceri Latvijā pieņemt Kopdzīves likumu. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš paudis viedokli, ka jau tagad Civillikums pieļauj risināt mantiskās attiecības, tostarp mantošanas gadījumos. Tāpat viņš piebildis, ka NA arī turpmāk pieturēsies pie Satversmē noteiktā ģimenes jēdziena.