Padomju laikā no citām republikām Latvijā ieceļojušos iedzīvotājus var saukt par imigrantiem, un šo apstākli var izmantot, lai Latvijā neuzņemtu bēgļus no Āfrikas, portālam "Rus.Delfi" norāda Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. Viņš arī norāda uz riskiem, kas var rasties, uzņemot bēgļus - vardarbību un terorismu.
Hazana ieskatā bēgļi Latvijai nebūtu jāuzņem, un arī bēgļu uzņemšanas politika kopumā - uzņemt pāris simtus cilvēku no miljoniem, kas cieš, - neesot pareiza.
"Tas tikai veicina bēgļu plūsmu, ap kuru attīstītās dzīvās kravas pārvadājumu mafija," viņš uzsver, norādot, ka šo valstu iedzīvotājiem jāpalīdz viņu pašu valstīs. Līdzekļi, kas Eiropā tiek tērēti bēgļu problēmu risināšanai, būtu jātērē problēmu risināšanai Tuvo Austrumu valstīs, ieguldot izglītībā, radot darba vietas, kā arī iekārtojot nometnes valstīs ar lielāku labklājību, kas atrodas kaimiņos tām, kas cieš.
Hazans arī skaidro, ka, vērtējot formāli, politiķu teiktais par to, ka Latvija bēgļus nevar uzņemt, ņemot vērā 1940.-1990. gadā ieceļojušos iedzīvotājus no padomju republikām, ir derīgs arguments. "Ņemot vērā Latvijas neatkarības nepārtrauktību, ko atzina Eiropas valstis, padomju laikā šeit atbraukošos citu republiku iedzīvotājus var saukt par imigrantiem," viņš saka.
Pēc profesora teiktā, pietiekami liela daļa no šiem cilvēkiem joprojām ir nepilsoņi, bieži viņi nav pietiekami integrēti un slikti zina latviešu valodu. "Tieši tagad izrādījies labs brīdis šo faktu izmantot. Ja tas mums dos iespēju atteikties no Āfrikas bēgļu pieplūduma, tad šis nav gadījums, kad ir vērts apvainoties," viņš skaidro.
Vienlaikus, ja politiķi izvēlēsies šo argumentu, tas jāizmanto arī par labu šiem "saviem imigrantiem", piemēram, rīkojot bezmaksas latviešu valodas kursus no finansējuma trešo valstu imigrantu integrācijai.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijai maz ir tiesības atteikties no bēgļiem, Hazans atbild: kāpēc gan ne. Latvija esot viena no iedzīvotāju blīvuma ziņā "brīvākajām" valstīm Eiropā, taču pasaulē esot pietiekami daudz valstu ar nelielu iedzīvotāju blīvumu. Tāpat ir daudz valstu ar augstu iedzīvotāju blīvumu, taču izlīdzināšana netiek veikta un nav juridisku mehānismu, kas liktu to darīt.
"Ja Eiropai pašlaik nav politiskās gribas pateikt "nē" cilvēku kontrabandai, tas nenozīmē, ka mums ir jāklusē," norāda Hazans, skaidrojot, ka pagaidām neregulētā mobilitāte ES ietvaros ir vienīgais faktors, kas regulē iedzīvotāju blīvumu.
Viņš arī skaidro, ka no humānā viedokļa šiem bēgļiem būtu jāpalīdz, jo viņu valstīs valda nemiers. Taču šajos reģionos ir simtiem miljonu iedzīvotāju, un situāciju nemainīs palīdzība pāris simtiem. Savukārt Latvijai riski, ko radītu bēgļu uzņemšana, ir lielāki.
"Pāris simtu imigrantu diezgan ātri pārvērtīsies pāris tūkstošos, desmitos tūkstošu utt. Ja mēs uzņemsim šos cilvēkus, mums būs pienākums uzņemt arī viņu radiniekus, taču šo procesu praktiski nav iespējams kontrolēt - radinieku lokā var iekļaut visu ciemu, un ej pierādi, ka tā nav. Dokumenti šajās valstīs ir pietiekami nosacīti," min Hazans.
Profesors vērš uzmanību uz to, ka bēgļi ir no valstīm ar atšķirīgām sociālajām normām un daļai no viņiem var būt nosliece uz vardarbību.
"Viņi ir auguši vidē, kur vardarbības izmantošana dažādu jautājumu risināšanai ir normāla prakse," saka Hazans, uzsverot, ka mazajai Latvijai šie riski ir pārmērīgi.
Tāpat viņš pievēršas terorisma draudiem: "Mēs nekad iepriekš nevaram uzzināt, cik no jaunpienācējiem var būt saistīti ar ekstrēmistu organizācijām. Izveidosies viena šūniņa ar 10 cilvēkiem, pēc tam tīkls ar 50 cilvēkiem... Lai iedarbinātu šādus mehānismus, lielu kritisko masu nevajag," uzsver Hazans.
Negatīvo scenāriju Hazans pamato ar citu Eiropas valstu pieredzi, uzņemot bēgļus no Tuvajiem Austrumiem - imigrantu apdzīvotajās teritorijās bezdarba un noziedzības līmenis parasti ir augstāks nekā vidēji valstī.
Hazans arī uzsver, ka nav iespējams bēgļus pārbaudīt, līdz ar to nav zināms, vai šeit ierodas upuri vai tie, kuri apzināti atsūtīti destabilizēt situāciju Eiropā.
"Pat ja tikai 10% bēgļu izrādīsies tādi, kas pieraduši problēmas risināt ar vardarbību, vietējo iedzīvotāju tiesības uz drošību tiks apdraudētas," viņš klāsta.
Hazana ieskatā Latvijai nepieciešama selektīva imigrācijas politika, līdzīgi kā Kanādā vai Austrālijā. Latvijai nepieciešami cilvēki, kas spēj mācīties, integrēties un strādāt, un vislabākais kanāls viņu piesaistei ir augstākās izglītības sistēma, kas nozīmē, ka augstskolām jānodrošina plašāks piedāvājums izglītībai angļu valodā, viņš uzsver.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
