NEPLP ķildas: Kaimiņš ar Viņķeli 'saķeras' par budžeta veidošanu un krievu valodu  (284)

Oponējot Kaimiņam, Viņķele Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Sastrēgumstunda" norādīja, ka dažu deputātu parakstītā vēstule par rosinājumu atlaist padomi, "ir labs sākums, bet tā ir lirika".

Raidījuma iesākumā Viņķele vēršas pie Kaimiņa, vaicājot, vai viņš ir lasījis Valsts kontroles 16 lapaspušu atzinumu par padomes darbu, uz ko deputāts iepriekš atsaucās, runājot par padomes pārkāpumiem. Saeimas "Vienotība" frakcijas deputāte norāda, ka "tur noteiktais nav tik nopietns, lai būtu par pamatu padomes atlaišanai."

Savukārt attiecībā uz Kaimiņa pārmetumiem par naudas izšķērdēšanu, Viņķele norāda: "Kamēr mēs neķersimies pie programmu budžeta, nākotnē turpmāk būs šādi pseidopārkāpumi."

"Ja mēs turpinām veidot budžetu gada ietvarā, tad ir tā histēriskā rīcība par vienai programmai paredzētās naudas pārcelšanu uz nākamo gadu," sacīja deputāte.

Padomes vadītājs Ainārs Dimants norādīja, ka Valsts kontrole savā atzinumā norādījusi uz neefektīvu rīcību ar piešķirto finansējumu, nevis naudas neefektīvu iztērēšanu. "Nauda ir pārcelta ilgtermiņa projektiem uz jauno gadu," rezumēja padomes vadītājs. Pēc šāda skaidrojuma saņemšanas Kaimiņš vērsās pie padomes, norādot, ka tai ir "pamatīgas problēmas ar komunikāciju".

"Manuprāt, ir izveidojusies milzīga visatļautība un zināšanu trūkums, vadot organizāciju. Visatļautība atspoguļojas, komunicējot ar padomi. Tā ir milzīga problēma," sacīja Kaimiņš, vienlaikus vēršot diskusijas dalībnieku uzmanību un pārmetot raidījuma veidotājiem to, ka tajā nepiedalās neviens no mediju pārstāvjiem. Pēcāk Kaimiņš pārmeta padomes vadītājam Dimantam nespēju ieklausīties, taču Viņķele, aizstāvot padomes vadību, aicināja paklausīties arī pašam Kaimiņam.

Mediju eksperts Mārtiņš Kaprāns atzina, ka padomei varētu būt komunikācijas problēmas, taču retoriski vaicāja, vai tas var būt pietiekams pamats padomes atlaišanai.

Tāpat diskusijas turpinājumā Kaimiņš pārmeta padomei informācijas telpas šķelšanu, nodarbojoties ar komercmediju un sabiedrisko mediju dalīšanu, bet pēc tam Kaimiņš "ķērās klāt" jau iepriekš izskanējušajam plānam sabiedriskajā medijā veidot jaunu kanālu krievu valodā. "Es neesmu nacionālists, es esmu patriots. Latvijā ir jāstiprina latviešu valoda. Jauna krievu kanāla veidošana Latvijas Televīzijā ir līdzekļu izšķērdēšana," sacīja Kaimiņš.

Uz šiem Kaimiņa pārmetumiem asi reaģēja padomes vadītājs. Viņš norādīja, ka Kaimiņš ar šādu viedokli pārstāv "Krievijas hibrīdkara doktrīnu". "Mēs gribam sasniegt krievu auditoriju, bet jūs gribat, lai viņi paliek tur, kur ir," savu sašutumu pauda Dimants.

Diskusijas dalībniekiem, vairākkārt atsaucoties uz deputātu parakstīto vēstuli ar aicinājumu atlaist NEPLP, Viņele norādīja, ka padomes atlaišanas vēlme balstās atsevišķu cilvēku personiskā nepatikā. "Tas [dažu Saeimas deputātu parakstīta vēstule par NEPLP atlaišanu – red.] atgādina klasisku padomju laiku darbaļaužu iesniegumu. Viens no padomes atlaišanas pamatdzinuļiem ir personiska ilgus gadus krājusies nepatika pret atsevišķiem cilvēkiem. Vienkārši nepatīk," sacīja Viņķele, norādot, ka viens no līderiem, pret kuriem jūtama nepatika, ir Dimants.

Jau diskusijas sākumā Kaimiņš norādīja, ka "likumā ir grūti atrast veidu, kā atlaist padomi", bet "beigu beigās sanāk reputācija". Kaimiņš pauda pārliecību, ka reputācija ir iedragāta dažiem padomes locekļiem. Oponējot kolēģim, Viņķele norādīja, ka "ja mērķis ir uzlabot padomes darbu, tad padomes dekapitācija ir pēdējais solis".

Tāpat Saeimas deputāte norādīja, ka "likumā nekas nav jāatrod – vai nu izpildās vai neizpildās nosacījumi". "Vēstule ir labs sākums, bet tā ir lirika - tas nav kvalificēts, juridisks pamatojums, kas var būt par pamatu padomes atlaišanai," sacīja Viņķele.

Savukārt tiesību eksperts Edgars Pastars norādīja, ka deputāti ir tiesīgi rosināt padomes atlaišanu, taču nevainojama reputācija, kas patlaban ir vienīgais kritērijs, kurš sājā gadījumā būtu izmantojums, "ir diezgan slidens pamats". Atbildot uz raidījuma vadītāja uzdoto jautājumu par padomes atlaišanu, Kaprāns atbildēja, ka "vēstulē stils ir mazāk kategorisks" nekā pats jautājums. Kaprāns norādīja, ka deputāti pauduši, ka ir "pamats šaubām".

"Pat vēstulē iesnieguma autori to ir formulējuši ļoti elastīgā veidā, tad par tik ļoti kategorisku formu mēs nevaram runāt," savu viedokli pauda Kaprāns.

Jau ziņots, ka "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas "No sirds Latvijai" līderi 17.jūnijā Saeimas Prezidijam iesniedza dokumentu par NEPLP locekļu atlaišanu. Prezidijs šo iesniegumu nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību komisijā, kura to skatīs 2.jūlijā.

Iesniegumu iniciējusi LRA, bet to parakstījuši arī vairāku partiju līderi - Solvita Āboltiņa (V), Augusts Brigmanis (ZZS), Dainis Liepiņš (LRA) un Inguna Sudraba (NSL).

Iesniedzēji kritizē, ka NEPLP pieņēma lēmumu attiecībā uz "Radio Skonto plus" programmas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tādējādi NEPLP esot mazinājis Saeimas deputātu uzticību padomes locekļu kompetencei un spējai pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.

Politiķi arī atsaucas uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā secināts, ka NEPLP ir vāja kontroles sistēma pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, kā arī konstatētas citas nepilnības.

Tāpat tiek pausta nostāja, ka NEPLP locekļi Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris neatbilst likumā noteiktajai prasībai par labu reputāciju, tāpēc tas viņiem liedz turpināt šo amatu ieņemšanu.

Savukārt NEPLP izplatījusi paziņojumu masu medijiem, kurā norāda, ka pieprasījums atlaist NEPLP locekļus ir uzbrukums masu mediju neatkarībai.