Konsultatīvā padome: NEPLP atlaišana neatbilstu likumam, labas pārvaldības praksei un principiem  (14)

NEPLP SKP uzskata, ka šāds Saeimas iespējamais lēmums radītu riskus sabiedrisko mediju neatkarīgai pārvaldei un uzraudzībai, tādēļ būtu pretējs sabiedrības interesēm, kā arī nav gūta pārliecība par šāda lēmuma pamatotību pēc būtības.

SKP uzskata, ka viens no svarīgākajiem faktoriem sekmīgai sabiedriskā pasūtījuma formulēšanai un izpildei ir sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) - redakcionālā neatkarība. Tās garantēšanai būtiska loma ir NEPLP kā neatkarīga elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares regulatora statusam, kas nepieļauj politisku iejaukšanos regulatora lēmumos un secīgi - sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā darbībā.

SKP norāda, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (EPLL) paredz precīzi noteiktu kārtību NEPLP locekļu iecelšanai, kā arī specifiskus gadījumus, kuros Saeima lemj par NEPLP locekļu atbrīvošanu no amata. Šo normu ievērošanai jāgarantē NEPLP un sabiedrisko mediju neatkarība visas sabiedrības interesēs. Savukārt atkāpšanās no šiem likumā nostiprinātajiem principiem potenciāli rada riskus kā NEPLP, tā arī sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarībai un neietekmējamībai.

EPLL 59. pants nosaka NEPLP locekļu ievēlēšanas un atbrīvošanas kārtību - NEPLP locekļus Saeima ievēlē amatā uz pieciem gadiem. Savukārt NEPLP padomes locekļa pilnvaras izbeidzas saistībā ar NEPLP locekļa atbrīvošanu no amata, ar NEPLP locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanos, ja NEPLP loceklis notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā, saistībā ar padomes locekļa nāvi.

Saeima atbrīvo NEPLP locekli no amata, ja NEPLP loceklis atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, NEPLP loceklis mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies NEPLP darbā, tostarp nav apmeklējis vairāk nekā pusi no NEPLP sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus, vai ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par NEPLP locekli, sacīts NEPLP SKP paustajā viedoklī.

Saeimas deputātu 2015. gada 15. jūnija iesniegums par NEPLP locekļu Aināra Dimanta, Aijas Dulevskas, Daiņa Mjartāna un Ivara Zviedra atbrīvošanu no amata ir pamatots EPLL 59.panta 3.daļas 3.punktā un 56.panta trešajā daļā, proti, norādot, ka EPLL 59.panta trešās daļas 3.punktā noteikts, ka Saeima atbrīvo NEPLP locekli no amata, ja ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par NEPLP locekli.

EPLL 56. panta trešajā daļā noteikts, ka par NEPLP locekli var būt persona ar labu reputāciju. Tātad labas reputācijas zaudēšana var būt pamats NEPLP locekļu atbrīvošanai no amata. Pašreizējie NEPLP locekļi neatbilst šai EPLL nostiprinātajai prasībai, un šis apstāklis liedz Dimantam, Dulevskai, Mjartānam un Zviedrim ieņemt NEPLP locekļu amatus.

NEPLP SKP uzskata, ka EPLL 59. pants nevis piešķir tiesības Saeimai pēc saviem ieskatiem, paplašināti interpretējot likumu, uz politisku apsvērumu pamata, atbrīvot NEPLP locekli no amata, bet imperatīvi uzliek par pienākumu lemt par NEPLP locekļa atbrīvošanu no amata, ja ir nepārprotami un tieši konstatēts kāds no likumā paredzētajiem priekšnoteikumiem. Pašlaik NEPLP SKP nesaskata šādus apstākļus un tādēļ neredz likumīgu pamatojumu iespējamam Saeimas lēmumam, sacīts NEPLP SKP paustajā viedoklī.

Katram, tostarp likumdevējam un atsevišķiem deputātiem, ir tiesības uz viedokli par NEPLP darba kvalitāti. Tomēr labas pārvaldības prakse un principi pieprasa konsekvenci, piemēram, piemērot stingrus reputācijas kritērijos visos gadījumos, kad Saeima lemj par amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata, lai radītu pārliecību sabiedrībā, ka vienādi stingri reputācijas kritēriji tiek ievēroti vienmēr un visos gadījumos, likuma respektēšanu un ievērošanu, īpaši jautājumos, kas skar neatkarīgu regulējošo institūciju darbību un statusu.

NEPLP SKP uzskata, ka Saeimas deputātu 2015.gada 15.jūnija iesniegumā minētie faktiskie apstākļi neatbilst EPLL norādītajiem kritērijiem NEPLP locekļu atbrīvošanai no amata, tostarp apraides atļaujas grozīšana SIA "Radio Skonto Vidzeme", nosakot "Radio Skonto plus" programmas valodu 60% krievu valodā un 40% latviešu valodā, neievērojot informatīvās telpas un ģeopolitiskos riskus.

NEPLP 2015.gada 26.jūnijā vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai norāda, ka lēmumu par izmaiņām apraides atļaujā tā pieņēmusi likumā noteiktajā kārtībā un balstoties uz nacionālo interešu aspektu, rūpējoties par nacionālajām interesēm atbilstošas informācijas pieejamību svešvalodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem.

NEPLP SKP uzskata, ka Saeimas deputātu iesniegumā norādītie apsvērumi ir politisks vērtējums konkrētajam NEPLP lēmumam, nevis likuma normu neievērošanas konstatējums. Tādēļ šie apsvērumi nevar kalpot par pamatu lēmumam par NEPLP locekļu atbrīvošanu no amata.

Saistībā ar Latvijas Republikas Valsts kontroles 2015. gada 30. aprīļa revīzijas ziņojumu "Par NEPLP 2014. gada pārskata sagatavošanas pareizību", kurā konstatēta neefektīvi rīcība ar finanšu līdzekļiem, pēc NEPLP SKP rīcībā esošās informācijas, pašlaik norisinās komunikācija starp Valsts kontroli un NEPLP par revīzijas ziņojumā konstatēto. NEPLP SKP uzskata, ka šādā procesa stadijā nav iespējams sniegt galīgo novērtējumu konkrētu NEPLP locekļu darbības atbilstībai likumam, tādēļ šie apsvērumi pašlaik nevar kalpot par pamatu lēmumam par NEPLP locekļu atbrīvošanu no amata.

Savukārt attiecībā uz Latvijas Radio piektajā kanālā "Pieci.lv" raidījumā "Pieliec punktu!" atskaņotiem raidījumiem, kas satur necenzētu leksiku un neatbilst EPLL 26.panta prasībām, NEPLP jau 2015. gada 26. jūnijā vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai norāda, ka ir konstatējusi attiecīgā satura neatbilstību EPLL 26. panta prasībām, kā arī ierosinājusi administratīvo lietvedību.

NEPLP SKP uzskata, ka tikai pēc administratīvās lietvedības procesa pabeigšanas būs iespējams jebkāds vērtējums NEPLP un tās locekļu darbības atbilstībai likumam, sacīts NEPLP SKP paustajā viedoklī.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 63. pants nosaka, ka SKP ir NEPLP izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā. Sabiedriskās konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Kā ziņots, "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas "No sirds Latvijai" līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par NEPLP locekļu atlaišanu.

Iesniegumu iniciējusi LRA, bet to parakstījuši arī vairāku partiju līderi - Solvita Āboltiņa (V), Augusts Brigmanis (ZZS), Dainis Liepiņš (LRA) un Inguna Sudraba (NSL).