Viņš uzsver, ka, palīdzot citiem, cilvēki paši mainās uz labo. "Tas ir paradoksāls brīnums, ka pie palīdzēšanas kaut ko saņem ne tikai saņēmējs, bet arī devējs. Vēlme un spēja iejusties citu cilvēku sāpēs paplašina mūsu skatu un dara mūs par mazāk egocentriskiem, vairāk iekļaujošiem cilvēkiem," klāsta Rubenis.
Rubenis skaidro, ka nenobriedusi sabiedrība domā tikai par sevi. "Infantiliem cilvēkiem šķiet, ka visas pasaules pienākums ir dot kaut ko mums, taču mums gan nekas nevienam nav jādod. Savukārt nobriedušas sabiedrības zīme ir tā, ka mēs vairs egoistiski nedomājam tikai par sevi, bet redzam citus cilvēkus, kas ir tieši tādi paši kā mēs," viņš min.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit