Rīgas Cirka telpas skatītājiem un māksliniekiem ir drošas, piektdien Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" sacīja Rīgas Cirka direktore Lolita Lipinska, norādot, ka viņu šokējis Būvniecības valsts kontroles biroja publiskie paustie paziņojumi par cirka bīstamību.
Iepriekš medijiem Būvniecības kontroles birojs paudis, ka Rīgas Cirks varētu būt jāslēdz uz gadu , jo "situācija Rīgas Cirkā varētu būt visbīstamākā" no visām ēkām, kuras jaunizveidotā ēku uzraugošā institūcija ir pārbaudījusi. "Daudzas sijas ir plīsušas un lūzušas," norādījusi uzraugošā iestāde. Tāpat uzraugs skaidrojis, ka cirka ēka nav remontēta vismaz 50 gadus, un konstrukcijas "nevar nest to slodzi, kas tām paredzētas" līdz ar to ēkā uzturēties neesot droši.
Savukārt Rīgas Cirka direktore raidījumam norādījusi, ka šāds paziņojums cirka vadību šokējis, jo atzinumā, ko saņēmis Rīgas Cirks, neesot ne vārda par ēkas bīstamību. Lipinska kategoriski noliedz paziņojumu par sakāpinātu bīstamības līmeni cirka ēkā.
"Materiālā, kas ir mums uz rokas, nav ne vārda par to, ka [ēku vajadzētu – red.] taisīt ciet, nelaist [cilvēkus –red.], nedarīt," sacīja Lipinska, norādot, ka šādi paziņojumi izskanējuši tikai publiski masu medijos. Tāpat Rīgas Cirka vadība birojam pārmet to, ka šie paziņojumi cirkam var nest zaudējumus.
Vienlaikus raidījums vēstī, ka remontdarbi ir nepieciešami, bet Kultūras ministrijai ir problēmas piešķirt finansējumu, jo aizvien norit tiesvedību par ēkas īpašumtiesībām.
Patlaban cirkā notiek remontdarbi – tiek savestas kārtībā tribīnes, kā arī remontdarbi notiek ugunsgrēka skartajās telpās.
Piektdien LNT raidījumā "900 sekundes" Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis sacīja, ka Rīgas cirka ēka ir viena no bīstamākajām ēkām galvaspilsētā, kas ar apdraudējumu kalpo jau vairākus gadus.
Pēc viņa teiktā, birojs konstatējis dažas sabiedriskās iestādes Rīgā, kur uzturēties ir bīstami. Kā piemēru Druķis minēja Rīgas cirku.
Birojs kopš aprīļa pārbaudījis jau 600 ēku, bet šogad kopumā plānots pārbaudīt 2000 ēku.
Jau vēstīts, ka jauno biroju tika nolemts izveidot pēc Zolitūdes traģēdijas. Tas savas funkcijas sāks pildīt pakāpeniski - 2015. gada 1. janvārī birojs sāka publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību, 1.jūlijā - uzraudzīt būvdarbus un pieņemt būves ekspluatācijā, bet 2016. gada 1. janvārī tas sāks būvspeciālistu kompetences novērtēšanu būvekspertīzes specialitātē.
Birojs uzraudzīs ēku, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, būvdarbus un pieņems tās ekspluatācijā.