Krievija jau ilgstoši palielina karaspēku pie Baltijas valstu un Polijas robežām  (407)

"Krievijas amatpersonas regulāri apgalvo, ka NATO un ASV politika apdraud Krieviju un ka Krievija tiekot ierauta bruņošanās sacensībā. Tas neatbilst patiesībai. Paskatīsimies uz faktiem par militāro spēku apjomu, draudiem par kodolieroču izvietošanu, agresīvā scenārija mācībām. Ieviešot pagājušā gada Velsas samita lēmumus par NATO valstu drošības stiprināšanu, alianses rīcība ir tikai un vienīgi atturēšanas politikas īstenošana un atbilde Krievijas kaujas spēju pastiprināšanai reģionā," uzsver aizsardzības ministrs un jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jau 2012. gada novembrī, Krievijas aizsardzības ministra amatā stājoties Sergejam Šoigu, kaimiņvalsts sākusi bruņoto spēku spēju paaugstināšanu, norāda Aizsardzības ministrija. Krievijas bruņotie spēki izveidojuši jaunas vienības, kā arī palielinājuši jau esošo vienību kaujas spējas, kā arī attīstījuši vadības struktūras.

Laikā kopš 2013. gada Krievija Rietumu kara apgabalā izveidojusi jaunas bruņoto spēku vienības. Piemēram, 2014. gadā izveidota 80. motostrēlnieku brigāde Alakurti, 2013. gadā izveidota 15. armijas aviācijas brigāde Ostrovā un 61. aviācijas bāze Baltkrievijas teritorijā. Tajā pastāvīgi rotācijas kārtībā izvietoti četri iznīcinātāji "Su-27", liecina ministrijas rīcībā esošā informācija.

Pēc nozares ministrijas aprēķiniem pastiprinātajās un pārveidotajās Krievijas bruņoto spēku vienībās personāla skaits pēdējo gadu laikā palielināts par 50%.

2013. gadā 5. motostrēlnieku brigāde Kaļiņiņecā pārveidota par 2. motostrēlnieku divīziju, bet 4. tanku brigāde Narofominskā - par 4. tanku divīziju. Savukārt pērn Pečeganas 61. jūras kājnieku pulks kļuva par 61. jūras kājnieku brigādi, bet Kubinkā izvietotais Gaisa desanta karaspēka 45. speciālās nozīmes pulks - par 45. speciālās nozīmes brigādi.

Ar modernāko bruņojumu apbruņotās vienības netālu no Baltijas valstu un Ziemeļvalstu robežām ir 26. taktisko raķešu brigāde, kas esot pārapbruņota ar raķešu kompleksiem "Iskander-M/K", kā arī 105. aviācijas divīzija. Tās apbruņojumā pirms diviem gadiem nodoti bumbvedēji "Su-34", norāda Aizsardzības ministrija.

Ministrijas aplēses liecina, ka tuvākajā nākotnē Krievijas bruņotie spēki plānojuši pastiprināt un pārapbruņot arī Gaisa desanta karaspēku, 76., 98. un 106.gaisadesanta/desanttrieciena divīzijās atjaunot trešo izpletņdesanta/desanttrieciena pulku, bet 98. gaisa desanta divīzijā atjaunot 299. izpletņdesanta pulku. Tāpat plānots karaspēka vienības pastiprināt ar tanku un artilērijas apakšvienībām

Taktisko raķešu brigādes Kurskas un Kaļiņingradas apgabalos plānots apbruņot ar operacionāli taktiskajiem raķešu kompleksiem "Iskander", savukārt Krievijas bruņoto spēku aviācijas lidaparātu skaitu Baltkrievijas teritorijā plānots palielināt līdz aviācijas bāzes līmenim, norāda ministrija.

Savukārt Krievijas militārajās mācībās pēdējo gadu laikā kaimiņvalsts bruņotie spēki vairakkārt izspēlējuši uzbrukuma scenārijus.

Aizsardzības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka Krievijas lielākās militārās mācības "Zapad" 2009. gadā saskaņā ar scenāriju izspēlēja uzbrukuma operācijas pret kaimiņu NATO valstīm. Oficiālais dalībnieku skaits mācībās "Zapad" sasniedza 14 000 karavīru, bet reālais dalībnieku skaits bijis 30 000 karavīru. Mācībās galvenais uzsvars bijis uz sauszemes spēku operācijām. Mācības norisinājušās Kaļiņingradas apgabalā, Baltkrievijā, bijušā Ļeņingradas, Maskavas, Ziemeļkaukāza kara apgabalā.

Vēl mācību scenārijā bijis iekļauts arī preventīvs kodoltrieciens.

Savukārt mācībās "Zapad 2013", kuru mērķis saskaņā ar scenāriju bijis izspēlēt uzbrukuma operācijas pret kaimiņu NATO valstīm, vingrinājušies arī ātri iznīcināt Baltijas valstu bruņotos spēkus, informē ministrija. Oficiālais paziņotais dalībnieku skaits šajās mācībās sasniedzis 21 900 karavīrus, taču reāli tajās piedalījušies ap 70 000 karavīru. Mācībās Kaļiņingradas apgabalā, Baltkrievijā, Rietumu kara apgabalā, ieskaitot Arktiku, karavīri veikuši gaisa, gaisa desanta un jūras operācijas. Arī šajās mācībās, līdzīgi kā to priekšgājējās, scenārijā bijis iekļauts preventīvs kodoltrieciens.

Vējonis norādījis, ka "visas šīs Krievijas militārās aktivitātes liecina, ka Latvija kopā ar pārējām NATO dalībvalstīm tikai reaģē uz Krievijas spēka demonstrāciju pie tās robežām".

"Krievijas propaganda par NATO spēku koncentrāciju pie tās robežām ir apzināta cēloņsakarību un seku jaukšana, lai izvairītos no paskaidrojumiem par savu rīcību un palielinātu Krievijas sabiedrības atbalstu valsts īstenotajai agresīvajai politikai," skaidrojis ministrs.

Aizsardzības ministrija informē, ka 2013. gada lielākās NATO mācības šajā reģionā, kas norisinājās Latvijā un Polijā, bijušas NATO un partnervalstu mācības "Steadfast Jazz 2013". Tajās piedalījušies ap 6000 dalībnieku. Dažādās vietās vingrinājumos iesaistījušies arī gaisa, sauszemes, jūras un speciālo operāciju spēki. "Steadfast Jazz 2013" mērķis bijis apmācīt un pārbaudīt NATO Reaģēšanas spēkus, to scenārijam paredzot aizsardzības operāciju pēc "Skolken" scenārija. Proti, tajā darbojušās fiktīvas valstis NATO un partnervalstu teritorijās.

NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē jūnijā dalībvalstis lēmušas palielināt gatavību un atbildes reakciju pret iespējamajiem draudiem. NATO valstu aizsardzības ministri atbalstījuši alianses Reaģēšanas spēku personālsastāva trīskāršošanu, palielinot to no 13 līdz 40 tūkstošiem karavīru, norāda ministrija. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters 23. jūnijā Tallinā apliecinājis, ka ASV izvietos mehanizēto brigādi sešās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstīs, tostarp Latvijā. Mehanizēto brigāžu izvietošanas mērķis ir stabilizēt drošības situāciju pēc Krievijas agresijas Ukrainā, norāda Aizsardzības ministrija.

"NATO ir jāturpina demonstrēt sava klātbūtne Baltijas valstu reģionā un jāīsteno Velsas samitā pieņemtie lēmumi. Pretējā gadījumā NATO nespēju pildīt savus solījumus Krievija var iztulkot kā vājumu vai pat nevēlēšanos aizsargāt savu teritoriju," norādījis Vējonis. Ministrs paudis viedokli, ka tieši nevēlēšanās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā varot kalpot par iemeslu Krievijas vēlmei realizēt agresīvu ārpolitiku. "Latvija kopā ar sabiedrotajiem izdarījusi secinājumus no tā, kas notika Ukrainā," sacījis aizsardzības ministrs.

Reaģējot uz Krievijas izraisīto nestabilitāti reģionā, anektējot Krimu un pārkāpjot Ukrainas teritoriālo nedalāmību, visos NATO īstenotajos atbildes pasākumos bijis iesaistīts neliels karavīru skaits. Pašu pasākumu mērķis bijis stiprināt aizsardzību, norāda ministrija. Kā piemēru nozares ministrija min alianses nosūtītās papildu lidmašīnas patrulēšanai NATO gaisa telpā virs Baltijas, kuģus uz Baltijas jūru, Vidusjūru un Melno jūru, kā arī karavīrus dalībai mācībās Alianses austrumos.

"Tas viss notika saskaņā ar Alianses dalībvalstu lūgumu un Alianses tiesībām rīkot militārās mācības tās teritorijā un garantēt tās dalībvalstīm drošības garantijas," publiski pauž Aizsardzības ministrija.