Kā portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā, valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas iesniegto nacionālās pozīcijas projektu par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu "Eiropas programma migrācijas jomā".
"Patiesa solidaritāte var pastāvēt tikai tad, ja visas Eiropas dalībvalstis savu iespēju robežās piedalās bēgļu jautājuma risināšanā. Līdz ar to Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm gatava iesaistīties šajā vienreizējā krīzes risinājuma solidaritātes pasākumā. Tajā divu gadu laikā tiks uzņemti 250 patvēruma meklētāji, kamēr tiek īstenotas citas aktivitātes ar mērķi atrisināt situāciju Vidusjūras reģionā ilgtermiņā," saistībā ar valdības lēmumu komentējis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
25. jūnijā un 26. jūnijā notikušajā Eiropas Savienības (ES) valstu un valdības vadītāju sanāksmē tika nolemts visām dalībvalstīm piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā gan ES iekšienē, gan arī no trešajām valstīm.
Saistībā ar Eiropadomes jūnijā noteikto visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības un atbalsta sniegšanā bēgļu uzņemšanas jautājumā Latvija piekritusi vienreizējam ieguldījumam. Kā norāda ministrija piekrišana panākta, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu. Kopumā plānots, ka ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņas programmā starptautiskās aizsardzības iespējas koordinēti nodrošinās 60 000 personām.
Ministrs norādījis, ka "cilvēkiem, kuri tiks pārvietoti, nepieciešama starptautiskā aizsardzība".
"Mītnes zemēs tiek apdraudēta viņu dzīvība vai veselība un tāpēc viņi bēg no politiskas vai cita veida vajāšanas," skaidrojis Kozlovskis.
Vienlaikus Latvija uzskata, ka fiziska personu pārvietošana no vienas valsts uz otru valsti nav vienīgais solidaritātes izpausmes veids. Pasākumiem ir jābūt papildinātiem ar citiem risinājumiem, kas novērš migrācijas plūsmu cēloņus bēgļu mītnes zemēs, paziņojumā norādījusi nozares ministrija.
Īstenojot pasākumus solidaritātes jomā, Latvija tāpat kā līdz šim turpinās atbalstīt Vidusjūras reģiona valstis. Tas tiks darīts, stiprinot FRONTEX kopējo operāciju kapacitāti, piedaloties šajās operācijās ne tikai ar personālu, bet arī atbilstošu ekipējumu. Tāpat Latvija nodrošinās arī atbilstošus ekspertus Eiropas Patvēruma atbalsta biroja īstenotajās iniciatīvās.
Ministrija arī norāda, ka Latvija turpina ieturēt savu nostāju par brīvprātības principu, īstenojot bēgļu uzņemšanu un ar to saistītās aktivitātes. Iesaistoties tajās, valstīm jāsaglabā katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs.
No 1998. gada līdz 2014. gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1440 patvēruma meklētāji, liecina ministrijas apkopotā statistika. Turklāt pērn patvērumu lūguši 364, kas ir visu gadu lielākais skaits.
Savukārt šogad saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums, no kuriem 89 ir pirmreizējie iesniegumi, bet divi - atkārtotie iesniegumi. Alternatīvais statuss šogad piešķirts sešām personām, bet bēgļa statusu nav ieguvusi neviena persona.
Kopumā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 127 personām, liecina apkopotie dati.
Kā patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis pērn ministrija norādījusi Gruzija, no kuras 166 pieprasījušas patvērumu Latvijā, un Ukraina ar 75 patvēruma pieprasītājiem. Trešajā vietā ierindojas Sīrija ar 34 patvēruma pieprasītājiem, bet tai seko Irāka ar 21 cilvēku, kas pieprasījis patvērumu Latvijā.
Saistībā ar konfliktu Ukrainā strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas, norāda Iekšlietu ministrija. Statistikas dati liecina, ka 2014. gadā un šogad patvērumu pieprasījuši attiecīgi 75 un 28 Ukrainas valstspiederīgie.
Attiecībā uz finansējumu Iekšlietu ministrija skaidro, ka patlaban lēmuma par 250 bēgļu uzņemšanu precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. Lielāko daļu no izdevumiem būs iespējams segt no Patvēruma un migrācijas fonda saņemtā vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu, plānojusi ministrija.
Vienlaikus nozares atbildīgā iestāde norāda, ka jārēķinās ar papildu izdevumiem administratīvās kapacitātes stiprināšanai. Proti, īsā laika periodā būs jāapstrādā relatīvi liels papildus pieteikumu skaits.
Savukārt pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešams finansējums uzturēšanās pabalstam.
Pabalstu valodas apguvei varēs segt no saņemtā vienreizējā maksājuma, tāpat no šī finansējuma plānots segt izdevumus personu integrācijai sabiedrībā, dzīvesvietas nodrošināšanai un veselības aprūpes pakalpojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
