Starptautiskie aizdevēji jau tagad saprot, ka Grieķijai aizdevuši par daudz, pārliecināts Bērziņš  (89)

Viņš norādīja, ka augstos amatos esošie nevēlas "palikt malējie un būt atbildīgi par to, kas ir noticis". "Tagad dzīve piespiedīs meklēt reālus risinājumus," sacīja valsts pirmā persona. Viņš sacīja, ka tādas situācijas vēl nav bijis, tāpēc tagad nākotnē eirozonas valstīm jāparedz mehānisms, kā no eirozonas izstāties vai iziet.

Savukārt, runājot par krīzes laiku Latvijā un tās parādu slogu, Bērziņš sacīja, ka "pie šībrīža ekonomiskās attīstības līmeņa Latvijas parāda nasta ir diezgan liela".

"Katrā gadījumā mūsu parāds ir pietiekami liels. Jāmeklē citi veidi, lai cilvēki uzņemas katrs pats savu iniciatīvu. Mazām valstīm uzņemties uz nākotnes paaudžu rēķina ir ļoti bīstami. Parāds pats par sevi nav nekas ļauns, ja ir reāla iespēja naudu izlietot tās attīstībai. Latvijas gadījumā parāds tika izmantots, lai segtu problēmas, kas radušās iepriekš," savu nostāju pauda Bērziņš.

Komentējot Latvijas nākotnes vīziju, Valsts prezidents norādīja, ka Latvijā tomēr ir darīts daudz, lai attīstības tempu palielinātu. "Pavērušies daudzi tirgi un iespējas un jādara viss, lai šīs iespējas materializētu. Cilvēks jau nevar gaidīt mūžīgi to brīdi, kad būs sajūta, ka dzīve paliek labāka," rezumēja Bērziņš.

Jau ziņots, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā.

ECB līdz šim atbalstīja Grieķijas bankas un savā mērā arī visas valsts darbību ar ārkārtas likviditātes fonda (ELA) līdzekļu palīdzību.

ECB paziņojusi, ka turpinās palīdzību 90 miljardu eiro apmērā - tādā pašā līmenī, kādā šī palīdzība tika sniegta pirms referenduma.

Tāpat "Delfi" jau vēstīja, ka Grieķijas pilsoņi svētdien notikušajā referendumā teikuši "nē" starptautisko aizdevēju prasībām. Pēc šī bezprecedenta gadījuma eirozonā nav skaidrības par to, kā situācija attīstīsies tālāk, tomēr skaidrs, ka Eiropas līderiem nāksies lemt, vai Grieķija var palikt monetārajā savienībā.