'Skonto būve' vērsusies tiesā pret Valsts vides dienestu  (9)

Kā vēsta Sokolova, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts prasības pieteikums par darba samaksas un kavējuma līgumsoda piedziņu 1,85 miljonu eiro apmērā.

"Uzņēmums sabiedrību par apmaksas kavēšanās faktu informēja jau pagājušajā nedēļā, pēc tam kad tika saņemta VVD vēstule, kurā dienu pēc apmaksas termiņa iestāšanās nepamatoti apšaubīta četrus gadus vecu "Swedbank" dokumentu likumība," stāsta Sokolova. "Ņemot vērā faktu, ka "Swedbank" pārstāvji apliecinājumu par dokumentu derīgumu iesniedza jau 3. jūlijā, bet VVD samaksu par veiktajiem darbiem joprojām nav veicis, uzņēmums pieņēmis lēmumu par prasības pieteikuma iesniegšanu."

"Turklāt tā vietā, lai apmaksu veiktu līgumā noteiktajā kārtībā, VVD izvēlējās pārkāpt līguma noteikumus, par to paziņojot sabiedrībai un publiskajā telpā aicinot "uzņēmumu būt saprotošam un uzgaidīt"," turpina Sokolova. "Līdz ar to VVD ir ne tikai rīkojies pretēji noslēgtajam līgumam, bet arī rada valstij zaudējumus - līgums nosaka arī 12 892 eiro līgumsodu par kavētiem maksājumiem jeb 1841 eiro par katru nokavēto dienu, kas pieteikuma iesniegšanas dienā bija septiņas dienas."

Sokolova norāda, ka "Skonto būve" jau iepriekš informējusi par saņemtās vēstules saturu, kurā pats VVD atzinis "Swedbank" garantiju likumību, norādot, ka attiecīgie bankas darbinieki atbilstoši komercreģistram bijuši pilnvaroti dokumentus parakstīt. Līdz ar to VVD rīcība uztverama vienīgi kā laika kavēšana, vienlaikus riskējot zaudēt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu projekta īstenošanai.

"Līgums ar pasūtītāju nosaka, ka pēc tā parakstīšanas brīža līdz pilnīgai izpildei nepieciešams bankas apstiprināts līguma izpildes nodrošinājums un avansa maksājuma garantija, ko šajā gadījumā jau pirms četriem gadiem sniegusi "Swedbank"," turpina Sokolova. "Tādējādi VVD rīcībā saistību veidā ir septiņi miljoni eiro, neskaitot vēl aptuveni sešus miljonus eiro par paveikto darbu no šī gada marta līdz jūnijam.

"Tādējādi VVD rīcība ir vērtējama vien kā kārtējais populistiskais gājiens, lai imitētu rūpes par valsts līdzekļiem, lai gan netiek risināti jautājumi ne par apjomīgo ziemeļu dīķa piesārņojumu, ne dienvidu dīķa turpmāko likteni, turklāt vienlaikus riskējot zaudēt ES atbalstu," stāsta Sokolova. "Šobrīd VVD ar visdažādākajām metodēm mēģina novest procesa virzību līdz tiesvedībai, tādējādi visu atbildību par neveiksmīgo projektu mēģinot novelt uz uzņēmēju, novēršot uzmanību no paša pasūtītāja nekompetentās un neprofesionālās rīcības. Taču jāņem vērā, ka šādas VVD darbības var novest pie milzīgiem zaudējumiem valstij nākotnē."

Jau ziņots, ka Valsts vides dienests (VVD) aizturējis darba samaksas izmaksu 1,8 miljonu eiro apmērā SIA "Skonto būve" par martā veiktajiem sanācijas darbiem Inčukalnā.

Kā iepriekš norādīja VDD ģenerāldirektore Inga Koļegova, ņemot vērā sarežģījumus projekta līguma izpildē, VVD pieņēmis lēmumu vēlreiz rūpīgi pārbaudīt savulaik "Skonto būvei" izsniegto projekta finanšu garantiju dokumentāciju. Šādu dienesta rīcību paredz projekta līgums un VVD izmanto savas likumīgās tiesības, skaidroja Koļegova.

Tiklīdz pārbaude noslēgsies un dienests būs saņēmis informāciju, ka "Swedbank" izsniegtā līguma izpildes garantija ir spēkā esoša, "Skonto būve" saņems samaksu par veiktajiem darbiem, uzsvēra ģenerāldirektore. Viņa arī piebilda, ka VVD ir rakstiski informējis "Skonto Būvi" par iecerēto dokumentācijas pārbaudi un aicina uzņēmumu būt saprotošam un uzgaidīt.

Kā ziņots, "Skonto būve" vadītājs Guntis Rāvis 16. jūnijā paziņoja, ka VVD apzināti esot slēpis patieso gudrona apjomu ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī esošais.

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, "Skonto būve" nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, žurnālistus informēja Rāvis. "Mēs nevēlamies papildu finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam," uzsvēra Rāvis.

Savukārt VVD vadītāja Koļegova paziņoja, ka "Skonto būve" jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu. Ja uzņēmums nepildīs saistības, VVD apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, viņa norādīja.

Līdz šim "Skonto būve" par padarīto darbu jau ir saņēmusi 25,173 miljonus eiro - samaksa par padarīto ir veikta, ieskaitot 2015. gada janvārī paveikto.

Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA "Skonto būve" tika noslēgts 2010. gada 24. septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro.

Šā gada 6. maijā SIA "Skonto būve" ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30 200 tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 000 tonnu gudrona vairāk.