Skudra: Divas trešdaļas no Vējoņa runas bija laba retorika  (61)

"Divas trešdaļas no prezidenta runas bija laba retorika, bet šī retorika tiešām bija laba, salīdzinot ar iepriekšējo prezidentu Andri Bērziņu," norādīja eksperts. Viņš piemetināja, ka runā tikuši nosaukti daži prezidenta darbības virzieni, bet tajā pašā laikā nav akcentētas galvenās problēmas, kuras būtu jāatrisina, lai varētu īstenot prezidenta pieminēto labklājību. Kā galvenās problēmas Skudra atzīmēja Latvijas iedzīvotāju emigrāciju uz Rietumeiropu, kā arī Latvijas ekonomikas attīstību.

Pēc Skudras domām, Vējonis savā runā lielu akcentu licis uz starpetnisko, pāretnisko saskaņu, kas izpaustos patriotiskā noskaņojumā un attieksmē, kuras nozīmīgumu savā runā izcēlis arī prezidents. "Savu runu prezidents iesāka ar Latvijas neatkarības atjaunošanas lēmumu 1990.gada 4.maijā, norādot, ka vēlamies "būt kopā kā nācija un valsts". Viņa teiktajam loģika būtu tikai tad, ja nāciju viņš būtu domājis kā politisko nāciju, ar to saprotot visus Latvijas pilsoņus," stāstīja politologs. Tas krasi atšķiroties no Vējoņa lielākā konkurenta un preambulas autora Egila Levita teiktā par Latviju kā latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātu. "Lai gan ar visu Latvijas pilsoņu uzrunāšanu sāktu jebkurš saprātīgs prezidents, Vējoņa runā tomēr redzama norāde uz cita veida politiku," stāstīja Skudra.

Uz pāretnisko akcentu Vējoņa runā norādot arī viņa vēlēšanās palīdzēt pārvarēt "ierakumu mentalitāti", kas bieži valda mūsu politikā un sabiedrībā. "Ņemot vērā to, kur tas tiek teikts, prezidents domā politisko partiju "ierakumu mentalitāti". Diemžēl netiek minēts cēlonis vai risinājums, kā to pārvarēt," skaidroja Skudra.

Lielākoties Vējoņa runa bijusi tāda, kādu varētu teikt arī iepriekšējais prezidents Bērziņš, tomēr Vējonis daudz konkrētāk izcēlis sadarbību ar Eiropas Savienību (ES) un NATO. "Prezidenta politiskās komunikācijas līnija atbilst tam, ko darīja Bērziņš. Galvenā atšķirība ir tas, ka Vējonis daudz skaidrāk ir pateicis, ka drošību un labklājību Latvijai sniegs sadarbība ar partneriem ES un NATO. Bērziņa kunga teiktajā tas tik skaidri nebija izskanējis," skaidroja politologs.

Jautāts par Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsveikumu jaunajam prezidentam, Skudra norādīja, ka Krievijas vadītājs, iespējams, gatavo tālāku diplomātisko augsni, lai noskaidrotu, vai Vējonis būs to ES valstu vadītāju pusē, kuriem piedēvē tā dēvēto "Putina sapratēju" pozīciju. "Tā kā Vējoņa runā bija vairāk nepateiktā nekā pateiktā, Putinu varētu interesēt Vējoņa pozīcija," norādīja politologs.

Kā ziņots, jaunais Valsts prezidents Vējonis, uzņemoties amata pienākumus, šodien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.