Viņa norādīja, ka joprojām no ezera tiek izcelti plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. Ķīmiskais piesārņojums ūdenī samazina skābekļa koncentrāciju, un šīs sugas ir īpaši jutīgas pret skābekļa trūkumu.
Plānots, ka pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" veiks zaudējumu aprēķināšanu.
Ceturtdien VVD apsekojis arī tuvumā esošo Valguma ezeru un Slocenes upi, tomēr tur bojāgājušas zivis netika atrastas.
Ņikitina stāstīja, ka dati no uzņēmumiem, kuri caur SIA "Tukuma ūdens" attīra savus notekūdeņus, ir pieprasīti, kā arī VVD darbinieki šos uzņēmumus ir apmeklējis klātienē.
Dienesta pārstāve sacīja, ka piektdien Tukuma novadā domē par pašreizējo situāciju notiks sanāksme, kurā piedalīsies domes pārstāvji, "Tukuma ūdens" pārstāvji, kā arī uzņēmumi, kuri savus notekūdeņus nodod "Tukuma ūdenim".
Ceturtdien jau ziņots, ka no Šlokenbekas Dzirnavu ezera, kur konstatēts ķīmiskais piesārņojums, tika izcelta pustonna bojā gājušu zivju.
Kā stāstīja Ņikitina, turpinot darbu pie Šlokenbekas ūdenskrātuves zivju bojāejas cēloņu skaidrošanas, VVD Ventspils reģionālā vides pārvalde veic papildu analīzes ūdenskrātuvē un organizē iespēju SIA "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtās uzstādīt ozonatoru, tādējādi palielinot skābekļa līmeņa koncentrāciju ūdenī un mazinot ķīmisko piesārņojumu ūdenskrātuvē.
Vides pārvalde situāciju ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku.
Kā norāda Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa, kopš jūlija sākuma, kad pārvaldē tika saņemtas pirmās iedzīvotāju sūdzības, darbinieki veica pārbaudes "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtās "Tīles", kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem - vairākiem ražošanas uzņēmumiem.
"Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju, skaidroja direktore un norādīja, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri.
Kā ziņots, zivju bojāeju Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, iespējams, izraisījušas ūdenī nonākušas ķīmiskas vielas, kas neitralizē skābekli, pastāstīja Ņikitina.
Viņa stāstīja, ka piesārņojums radies, jo SIA "Tukuma ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, iespējams, nav spējušas tikt galā ar notekūdeņu attīrīšanu. VVD ir paņēmis ūdens analīzes no ezera, lai atklātu zivju bojāejas cēloņus.
Jau ziņots, ka otrdien, 7. jūlijā, Tukuma novadā, Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, bija novērojamas beigtas zivis, un jau ilgāku laiku Durbes mikrorajonā, Tukumā, bija jūtama nelāga smaka, kas liecina par piesārņojumu.
Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede informēja, ka pagaidām nevarot apgalvot, ka kaitīgā piesārņojuma avots būtu AS "Tukuma piens" piena pārstrādes ražotne, un precīzāk pagaidām vēl nav noskaidrots, no kura notekūdeņu pievada nāk kaitīgie notekūdeņi.
Lai situāciju stabilizētu, ir iesaistītas visas atbildīgās institūcijas un tiek meklēts problēmas cēlonis. Otrdien vairākās vietās tika noņemtas analīzes un turpmākajās dienās tās tiks ņemtas atkārtoti, informēja pašvaldības pārstāve.
Kā ziņots, VVD Ventspils reģionālajā vides pārvaldē saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nepatīkamu smaku, kas veidojas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām "Tīle", kurās savus notekūdeņus attīra arī AS "Tukuma piens" piena pārstrādes ražotne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
