"Ģībšana ir īslaicīgi asinsrites traucējumi centrālajā nervu sistēmā, un tie var būt saistīti gan ar ilglaicīgu stāvēšanu, gan sēdēšanu un tad strauju piecelšanos, kad uz īsu brīdi samazinās asins pieplūdums smadzenēm," viņš skaidro. Parasti lielākajai daļai cilvēku šie simptomi pazūd pēc apgulšanās, apsēšanās, nomierināšanas.
Grīnbergs secina, ka lielākajai daļai bērnu, kuriem radās veselības problēmas, visticamāk, tās bija saistītas ar paniku un psihoemocionālo pārdzīvojumu. "Kad pirmie bērni noģība un viņus nesa no estrādes, pārējie ļoti uztraucās, jo bērns nezina un nevarēja zināt, kas noticis, viņš tikai redz, ka kādam palicis slikti, un varbūt tas notiks ar mani. Tas izraisa panikas lēkmi, ļoti lielu uztraukumu, un citam bērnam var šķist, ka paliek slikti tieši tāpat kā tam bērnam, kurš noģībis."
Lai gan mediķis uzsver, ka viņam nav gana informācijas, lai par to spriestu, tomēr, ja atbilst patiesībai fakts par 31 centimetru uz vienu dziedātāju, tas ir ļoti maz. Veselības traucējumi var būt saistīti ne tikai ar svaiga gaisa trūkumu, aukstumu vai karstumu, bet arī ar apkārtējās vides uztveri, piemēram, var būt panikas lēkmes kopā ar kādu fobiju, piemēram, atrašanās lielā pūlī.
"Es runāju ar daudziem bērniem, kuri nāca pie mediķiem, es jautāju – vai zupu ēdi, vai otro ēdienu ēdi? Nē. Kad pēdējo reizi padzēries un kad biji uz tualeti? Neatceras. Bet šķidruma resursiem ir ļoti liela nozīme, un būtiski bērnam apjautāties, jo viņš ir svešā vidē, daudzi nedēļu prom no mājām. Nedēļas maratona laikā šiem apstākļiem jāpievērš pastiprināta uzmanība," norāda ārsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
