"Ģībšana ir īslaicīgi asinsrites traucējumi centrālajā nervu sistēmā, un tie var būt saistīti gan ar ilglaicīgu stāvēšanu, gan sēdēšanu un tad strauju piecelšanos, kad uz īsu brīdi samazinās asins pieplūdums smadzenēm," viņš skaidro. Parasti lielākajai daļai cilvēku šie simptomi pazūd pēc apgulšanās, apsēšanās, nomierināšanas.
Grīnbergs secina, ka lielākajai daļai bērnu, kuriem radās veselības problēmas, visticamāk, tās bija saistītas ar paniku un psihoemocionālo pārdzīvojumu. "Kad pirmie bērni noģība un viņus nesa no estrādes, pārējie ļoti uztraucās, jo bērns nezina un nevarēja zināt, kas noticis, viņš tikai redz, ka kādam palicis slikti, un varbūt tas notiks ar mani. Tas izraisa panikas lēkmi, ļoti lielu uztraukumu, un citam bērnam var šķist, ka paliek slikti tieši tāpat kā tam bērnam, kurš noģībis."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
