XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bijuši lieliski – darīts viss iespējamais, lai tie izdotos – atbildīgie neredz iemeslus, kāpēc viņiem amati būtu jāatstāj. Tomēr infrastruktūra ir kriminālā līmenī un nekaitētu arī jauns stadions dejotājiem, pirmdien LTV raidījumā "Sastrēgumstunda" atzina svētku vadītāji, organizētāji un dalībnieki.
Atbildot uz jautājumu, vai būtu jādemisionē, svētku izpilddirektore Agra Bērziņa atbildēja, sakot, ka "mēs esam darījuši visu iespējamo, lai svētki izdotos". Viņa atzina, ka šobrīd ir daudz dažādu jautājumu, taču "jebkurā gadījumā uzskatu, ka svētki bija izdevušies, svētki notika, nedomāju, ka man būtu jāatkāpjas no amata," sacīja Bērziņa.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile vairākkārt raidījumā pauda viedokli, ka situācija sestdienas vakarā, kad vismaz 50 bērni zaudēja samaņu, bija ārkārtēja. "Esmu gatava uzņemties politisku atbildību gan par sestdienas vakaru, gan par savu ārkārtas lēmumu [atcelt dziesmu svētku gājienu], kas ir raisījis dažādas emocijas. "Es šobrīd turpinu strādāt, bet otrdien man ir saruna ar premjerministri, lai vienotos, kas ir politikā atbildība," sacīja Seile.
Svētku virsvadītājs Gints Cepelnieks LTV atkārtoja jau iepriekš teikto, izstāstot savas atmiņas par pirmdienas rītu, kurā ar aizkustinājumu atminējies bērnu prieka asaras un apskāvienus. Tomēr aktuāls esot jautājums par estrādi, jo iesaistītajiem rīkotājiem organizatoriskā pieredze esot milzīga dažādos apstākļos vairākos gados, bet būtiskākais ir tas, ka "mums infrastruktūra ir kriminālā stāvoklī". "Arī dejotājiem lūdzu jaunu stadionu," viņam piebalsoja deju kolektīva "Dzintariņš" mākslinieciskā vadītāja.
Vaicāts, kas būtu jāmaina uz nākamajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem, svētku dalībnieks no Saldus Renārs Bergs sacīja, ka ,jāmaina "stāvēšana un sēdēšana" koncertu laikā. Gulēšana, ēšana ģērbšanās ir atkarīga no katra dalībnieka paša. Bergs atzina, ka tieši stāvēšana bijusi tas grūtākais - bijis jāstāv ilgi, un tas bijis grūti. Viņš atzina, ka ir jau liels cilvēks, tāpēc viņam izturēt nogurdinošo stāvēšanu bijis vieglāk, bet mazākajiem svētku dalībniekiem tas bijis grūtāk. Viņš uzsvēra, ka svētdien tas viss bijis vieglāk, jo organizētāji un vadītāji likuši koristiem vairāk apsēsties. "Tas bija ļoti liels pluss," sacīja Bergs.
Svētku mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols atzina, ka svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma otrajā pusē "sapratām, ka cilvēkiem vajadzīga palīdzība". Bērniem esot palicis vēsi, jo, iespējams, viņi nebija piemēroti apģērbušies - tieši tā bijusi pirmā versija no mediķiem. Lai nebūtu vairāk šo bērnu, koncertu nācies pārtraukt. Viņš atzīmēja, ka koncerti parasti ir jāpārtrauc dažādu iemeslu dēļ - šoreiz tā bijusi bērnu veselība.
Ceplenieks atzīmēja, ka šoreiz tā bija jārīkojas bērnu veselības dēļ. Pēc koncerta pārtraukšanas tālākā situācija tika risināta ļoti profesionāli. Viņš piekrita, ka tā bijusi ārkārtas situācija.
Seile LTV sacīja, ka ir jauniņā, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kas "ir svētku kontekstā" un tiem, kas sestdienas vakarā pēc bērnu ģībšanas piedalījās ministres sasauktajā ārkārtas sanāksmē. Visi sanāksmē apspirinājuši, ka tas ir ārkārtas gadījums un neviens neko līdzīgu iepriekš nav pieredzējis. "Es ikdienā nesaskaros ar lielu daudzumu cilvēku, kam kļuvis slikti ar veselību," sacīja Seile, piebilstot, ka, redzot televīzijā un uz vietas situāciju, kā arī uzklausot viedokļus, ka šis nav ierasts gadījums, kā arī to, ka nav skaidri notikušā iemesli, bijis iegansts sanāksmes sasaukšanai, jo bijuši jautājumi, kas jārisina nekavējoties - ko darīt tālāk ar svētdien ieplānotajiem pasākumiem.
Iesaistītie atzina, ka situācija esot daudz analizēta kopā ar speciālistiem, kas tikuši pieaicināti darbam ar bērniem. Notikušais esot daudzu faktoru kopums, kas radījis šādu situāciju. No medicīniskā viedokļa raugoties, viens no iemesliem bijis tas, ka liela daļa bērnu nebija adekvāti apģērbušies aukstākam laikam, nebija paņēmuši līdzi siltāku apģērbu, ko pavilkt zem tautas tērpa, kā arī - ne vienmēr bērni bija atbilstoši paēduši. Organizatori gan esot nodrošinājuši veselīgu pārtiku, bet bērni paši esot iegādājušies lietas, kas viņiem garšo, un, tad, kad pienākušas oficiālas ēdienreizes, bērniem ēst nav gribējies. Trešais faktors - bērni nebija pietiekami atpūtušies, jo izbaudījuši svētkus tā vietā, lai gulētu. Tāpat situācijās, ja noģībst viens bērns, var rasties ķēdes reakcija - bērni redz, ka blakus esošie zaudē samaņu, un, tā kā to uztver diezgan emocionāli, arī paģībst.
Psihoterapeite Gunta Andžāne LTV sacīja, ka ģībonis ir skābekļa trūkums. Vienam vai diviem bērniem tā bijis. Tālāk sākusies ķēdes reakcija. "Pa lielam" esot divu veidu cilvēki - vieni bailēs sastingstot, otri - bēgot. Esot saprotams, kas notiekot, ja cilvēks sastingst - asinsrite palēninās un cilvēks ģībst. Tas arī noticis šoreiz.
Viņa dalījās savās atmiņās, sakot, ka neatceras nevienus Dziesmu svētkus, kuros kāds bērns nebūtu noģībis. Ja esot vēlme organizēt visu 39 000 bērnu, kā saka, "uz ūsiņu", tad notiekot ļoti liela alošanās. Tas, ka sestdienas vakarā tika apturēta situācija, bijis labākais, ko organizētāji varēja izdarīt.
Andžāne uzsvēra, ka notikušais saistīts arī ar to, ka bērniem ir ļoti augsta atbildības sajūta - viņi grib izdarīt labāko, ko spēj. Mēģinājumos, šādas ģībšanas situācijas nebija, jo bērni domājuši - kas tad tas ir, tikai mēģinājums, bet sestdienas vakarā paziņots, ka tas ir ģenerālmēģinājums, turklāt ar skatītājiem. Tas šo atbildības sajūtu vēl paaugstinājis, tamdēļ - 'lūk arī reakcija".
Kora vadītāja no Lielvārdes - Baiba Klepere LTV pauda viedokli, ka bērni tiešām neēd normālu ēdienu, un "tas ir akmens vecāku dārziņā". "Īstu ēdienu trīs reizes dienā mēs viņus nevarējām piespiest ēst. Čipsi, frī kartupeļi varbūt jā," sacīja Klepere.
Svētku organizatori un vadītāji LTV arī atzina, ka svētkos bijusi ļoti ilgstoša stāvēšana, bērni nav varējuši apsēsties. No tā bērniem vakaros kājas rautas krampjos. Ritms bijis drastisks - bez atpūšanās. Tāpat tika atzīmēts, ka vietas bijis ļoti maz - ja mēģinājumos bērni stāvējuši brīvāk, tad ģenerālmēģinājumā viņiem piepulcējies vēl lielāks dejotāju un pūtēju orķestru dalībnieku pulks. Tāpat bērniem priekšnesuma ietvaros bijis strauji jāceļas un jāsēžas, un, protams, tas ietekmējis viņu veselības stāvokli un varējis izraisīt ģībšanu.
Svētku mākslinieciskās padomes locekle Renāte Linde atzina, ka dejotājiem bijuši mēģinājumi karstākajās šīs vasaras dienās, taču neesot dzirdēts, ka kāds būtu noģībis. Protams, dejotāji palikuši vājāki, bet medicīnas darbinieki bijuši klāt un viņiem palīdzējuši. Linde atzina, ka Dziesmu un deju svētkos tiek audzināta personība - bērni tiek padarīti spēcīgāki, atbildīgāki. Ar to viņa gan negribot teikt, ka organizētājiem speciāli ir jāsarūpē bērniem grūtības.
Savukārt Ints Teterovskis atzina, ka Mežaparkā uz estrādes skatuves svētdien bijis ļoti maz gaisa, arī vieta katram dziedātājam bijusi maza, daži pat sēdējuši viens otram klēpī.
NMPD vadītāja vietniece Renāte Pupele atzina, ka nākamajiem svētkiem tiks izvērtēta skolēnu noslodze un iespējas cilvēkiem apsēsties. Savukārt Teterovskis interesējās - vai tiešām bijis plānots, ka bērni tās 2,5 stundas stāvēs kājās? Ja tā, tad tieši tas liek uzdot arvien jaunus jautājumus.
Runājot par svētku gājiena atcelšanu, Bērziņa atzina - jā, radies haoss. "Es ļoti atvainojos visiem, kuri nepiedalījās un kuriem nebija šīs iespējas," sacīja svētku izpilddirektore, gan turpinot uzsvērt, ka svētki bijuši lieliski.
Savukārt Seile atzina, ka, iespējams, viņas lēmuma nokomunicēšana svētdienas naktī neesot bijusi atbilstoša.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
