Pirmais saistīts ar traģiskajiem Zolitūdes notikumiem. Pēc traģēdijas bija pilns internets, un arī daudzi žurnālisti nekavējās tēlot tiesnešus un prokurorus.
Lai piedod man Sandra Veinberga, bet tieši viņa man atkal pirmā nāk prātā ar īpašas izlases epitetiem un steigu bilst savu pilnīgi nepamatoto un "vienīgo pareizo" viedokli, to vēl vienpersoniski nodēvējot par sabiedrības viedokli un salīdzinot ar Zviedrijas pieredzi. Arī es pats jau 10 gadus atrodos starp zviedru ļaudīm un Zviedrijā, tāpēc varu apgalvot, ka ne vienmēr Veinbergas kundzei ir taisnība. Bet tas ir pilnīgi cits stāsts. Tagad par savu salīdzinājumu ar Dziesmusvētkiem.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit