Saukli 'krievi nāk' nomainījis 'bēgļi nāk', satraucas Āboltiņa  (223)

"Es ceru, ka Nacionālās apvienības ministri stāvēs pie Ministru kabineta un paši protestēs pret savu valdību un pret savas valdības veikto politiku," teica Āboltiņa.

Viņai tas šķiet dīvaini, nepieņemami un nekādā veidā neatbilstoši ne koalīcijas līgumam, ne koleģiālai rīcībai.

Savukārt VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš par 4.augustā pie valdības ēkas plānoto akciju norādīja, ka to, cik viņam zināms, rīko organizācija "Tēvijas sargs".

"Viņu pozīcija sakrīt kopumā ar Nacionālās apvienības pozīciju. Es domāju, ka mēs esam skaidri pateikuši, ka šajās sarunās par bēgļu uzņemšanu bija jāņem vērā ļoti būtisks kritērijs, proti, valstsnācijas īpatsvars pret ieceļotājiem, kas ir ieceļojuši okupācijas rezultātā," norādīja Bērziņš.

Vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministri pirmdien nav spējuši līdz galam vienoties par 40 000 bēgļu uzņemšanu no Grieķijas un Itālijas.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka sarunās vajadzīgais skaits – 40 000 bēgļu – netika sasniegts un pietrūcis nepilnu 8000. Dalībvalstis ir vienojušās par 20 000 bēgļu uzņemšanu no trešajām valstīm.

Savukārt Latvija pirmdien sapulcē palikusi pie savas nostājas, paužot gatavību abās programmās uzņemt 250 bēgļus. 50 nāktu no trešajām valstīm, bet 200 – no Grieķijas un Itālijas.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Eiropas Komisija maijā ierosināja kopumā dalībvalstīm divu gadu laikā izmitināt 60 000 patvēruma meklētāju. Divas trešdaļas no šī skaita nāktu no Itālijas un Grieķijas, kas šobrīd pakļautas vissmagākajam nelegālās imigrācijas spiedienam, bet atlikušie 20 000 tiktu uzņemti tieši no to izcelsmes vai tranzītvalstīm.

Vācija un Francija jau paziņojušas, ka abas kopā gatavas uzņemt vairāk nekā 21 000 patvēruma meklētāju.

Ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē vienojusies atbalstīt Iekšlietu ministrijas projektu, ar kuru Latvijai paredzēts divos gados uzņemt 250 bēgļus.