Radio "Pieci.lv" aptaujātie Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes fiziķi izvairās no jautājuma par bezskābekļa kabatām, jo neesot lielas skaidrības, kas tas īsti ir.
"Bezskābekļa kabatas koncepts - nu man ir pašai grūti saprast, kas ar to ir domāts. Es varu to aptuveni iedomāties, bet man pietrūkst tāda laba priekšstata," atzīst LU pētniece Tija Sīle.
Līdzīgās domās ir uzņēmējs Jānis Šipkovs, kurš vada uzņēmumu ar ventilācijas uzstādīšanu un mikroklimata veidošanu ēkās. Viņš atklāj, ka bezgaisa kabatas visbiežāk veidojās iekštelpās, kur maz pieplūst svaigs gaiss. Gaisa plūsmas mainās lēni, tādējādi dažās vietās var rasties bezskābekļa kabatas. Taču ārā, kaut arī mazā vējā, gaisa masas sajaucas, un pilnīga bezgaisa rašanās ir maz iespējama.
"Iespējams, ka tas [bezgaiss] tur izveidotos. Bet, ka tas būtu tik liels, ka pārsniegtu tādu CO2 līmeni, kāds ir standarta klasē vai aktu zālē, - sasniegt ārtelpā to ir ļoti sarežģīti. Neiespējami. Mežaparkā nebūtu iespējams to sasniegt," uzskata Šipkovs.
Jau ziņots, ka 11. jūlija vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus.
Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministre naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
