Šobrīd tā dēvētās interneta troļļošanas radītos riskus efektīvāk ir iespējams novērst ar sabiedrības izglītošanu, kā arī koordinētu interneta pakalpojuma sniedzēju un valsts institūciju sadarbību, uzskata Drošības policija (DP).
Izvērtējot jautājumu par atbildības paredzēšanu par "troļļošanu", DP uzskata, ka šobrīd tās radītos riskus efektīvāk ir iespējams novērst ar sabiedrības informēšanas un izglītošanas palīdzību, kā arī koordinētu interneta pakalpojuma sniedzēju, akadēmiskā sektora un valsts institūciju sadarbību "troļļošanas" radīto risku novēršanā.
Demokrātiskā sabiedrībā jebkuram personas rīcības ierobežojumam jābūt samērīgam ar tās rādīto kaitējumu indivīda un sabiedrības interesēm. "Troļļošana" nelabvēlīgi ietekmē konstruktīvu diskusiju procesu, kas ir būtisks demokrātiskas sabiedrības elements, tajā pat laikā sabiedrības spēja identificēt "troļļošanas" gadījumus, kritiski izvērtēt dažādus viedokļus un operatīva "troļļu" veidota satura dzēšana var efektīvi ierobežot šā fenomena radītos riskus, norāda DP.
Šobrīd Latvijas likumi neparedz atbildību par "troļļošanu".
Nesen raidījums "LNT Ziņas" vēstīja, ka Latvijas darba sludinājuma portālā ievietots vēstījums, ka darbā tiek pieņemti "interneta troļļi". To izdarījis Ķīpsalas izstāžu centra pakļautībā esošais projekts "RigaComm", kas gan noliedz ļaunprātīgu nolūku.
Saskaņā ar definīciju "troļļi" ir personas, kas komentāru veidā portālos, sociālajos tīklos un blogos ievieto sagrozītu, tendenciozu un propagandas rakstura informāciju. Līdz šim "troļļi" asociējušies ar Krievijas propagandas mašinēriju - Maskavas algotie "troļļi" centušies internetā pārliecināt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir labs, Ukraina - okupējama, bet Baltijas valstis - naidīgas, vēstīja raidījums.
"Troļļu" meklētājs "RigaComm" savukārt norāda, ka tas drīzāk esot īslaicīgs eksperiments pamēģināt saprast, vai Latvijā var izveidot "troļļu" armiju, un analizēt, kā konkrētās troļļošanas aktivitātes būs ietekmējušas cilvēku domāšanu.
"Metodoloģijas sistēmu, ko mēs izstrādāsim šīs pētnieciskās akcijas laikā, noteikti nenodosim trešajām personām. Tā būs mūsu iekšēji izstrādāta sistēma, kas pie mums arī paliks," skaidrojis projekta "RigaComm" vadītājs Andris Breške.
Kā iepriekš vēstīja raidījums, plašākā mērogā "troļļošana" ir kļuvusi par hibrīdkara ieroci, tādēļ arī NATO izveidojusi Latvijā speciālu nodaļu interneta "troļļu" uzraudzīšanai. Ar secinājumiem, kā "troļļi" ietekmē vidusmēra interneta lietotāja domāšanu Latvijā, NATO nāks klajā septembra beigās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
