Jauno bēgļu integrēšanai Latvijas sabiedrībā Kultūras ministrija (KM) ir gatava nodrošināt viņiem valodas mācīšanu un informatīvus seminārus, tomēr tā uzskata, ka arī citām ministrijām jāuzņemas atbildība par šo jautājumu.
Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas departamenta vadītāja Solvita Vēvere pauda nostāju, ka, palielinoties bēgļu skaitam Latvijā, jāvienojas par katras ministrijas atbildību un veicamajiem darbiem, kas līdz šim neesot skaidri definēti.
Vēvere stāstīja, ka integrācijas pasākumu gaitā KM nodrošina latviešu valodas apguvi, konsultāciju sniegšanu, informatīvus seminārus un pasākumus, lai trešo valstu pilsoņi iepazītu valsti - tās iedzīvotāju sadzīvi, paražas, tradīcijas un valsts iekārtu. Tomēr bēgļu integrācija ir arī mājokļa, izglītības, sociālās drošības un veselības aprūpes jautājumi, kas nav KM kompetencē, norādīja Vēvere.
Ierēdne atzīmēja, ka bēgļi ir īpaša un līdz šim neliela trešo valstu pilsoņu grupa Latvijā. Pagājušajā gadā bēgļa statuss Latvijā piešķirts tikai trim personām, bet alternatīvais statuss - 21 personai no 364 patvēruma pieprasītājiem. Kopš 1998.gada Latvijā bēgļa statusu esot saņēmuši tikai 63 patvēruma meklētāji. Citu trešo valstu pilsoņu ar pastāvīgās un termiņuzturēšanās atļaujām skaits 2015.gada 1.janvārī bija 70 343. Tā ir galvenā grupa, par kuras integrācijas pasākumiem rūpējas KM, līdz šim tam neizmantojot valsts budžeta līdzekļus, bet gan Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda līdzekļus. Ministrijā darbojas Konsultatīvā padome trešo valstu pilsoņu integrācijai, kuras dalībnieki ir eksperti no dažādām institūcijām, un tā darbojas jau apstiprinātu politikas plānošanas dokumentu īstenošanas koordinēšanai.
Kā ziņots, bēgļi Latvijā varētu nonākt rudenī vai ziemā, bet sistemātiska to integrācijas plāna nav, norāda nevalstiskā organizācija "Patvērums "Drošā māja"".
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, norādot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Latvija apņēmusies Eiropas Savienības pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba grupas uzdevums ir izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu bēgļu uzņemšanai. Plānots, ka tā izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem. Darba grupā ir iesaistītas Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
