Mainīsies prezidenta paspārnē izveidotās mazākumtautību padomes sastāvs; iekļaus mediju pārstāvjus  (7)

Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs otrdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni atzina, ka ir laiks mainīties, un izteicās, ka padomē turpmāk varētu iekļaut arī mediju pārstāvjus. Viens no pārrunātajiem jautājumiem bija - kā padome var līdzdarboties, lai mazinātu informatīvās telpas sašķeltību. Prezidents paudis, ka padome varētu izteikt savas pārdomas par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un darboties kā viedokļu līderi.

"Uzdevums ir ļoti skaidrs - vairāk uzmanības jāpievērš jauniešu iniciatīvām un jauniešu problēmām, jāatbalsta iniciatīvas, bet padomes locekļiem, kuri darbosies turpmāk padomē pie prezidenta, lai viņi būtu kā viedokļu līderi tajās problēmās, kuras apspriež sabiedrība un kuras ir interesantas arī mazākumtautību pārstāvjiem. Tie ir jautājumi, kuri ir sāpīgi un sensitīvi - kā tikt vaļā no informatīvās telpas sašķeltības, kā tuvināties viens otram, to ir svarīgi apspriest arī mazākumtautību pārstāvjiem un kopā ar latviešiem domāt par šo problēmu risināšanu," pēc tikšanās par sarunu rezultātiem žurnālistus informēja Alijevs.

Padome turpmāk uzsvaru varētu mēģināt likt uz jauniešu darbību, kuri studē, strādā un komunicē ar citiem, lai lauztu šķēršļus un barjeras. "Domāju, ka visu laiku jāpopularizē labie piemēri," teica Alijevs.

Pēc Alijeva vārdiem, viņam būtu interesanti turpināt darbību padomē, meklējot citas iespējas, citas darbības formas, iespējams, padomei dodoties arī izbraukuma sēdēs.

Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā informēja, ka sarunā apspriesta arī padomes sadarbība ar ministrijām, īpaši Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Alijevs izcēla bilingvālās mācību prakses nozīmi skolās, kas paplašina jauniešu redzesloku un prasmes apgūt jaunas lietas. Viņš kā problēmu šeit izcēla mācību grāmatu tulkošanu no svešvalodām dažādo priekšmetu apgūšanai skolās, nevis attiecīgo latviešu valodā rakstīto grāmatu izmantošanu. Eksāmenu rezultāti ir skaidrs apliecinājums, ka šāda metode ir neproduktīva, tādēļ padome arī turpinās popularizēt šāda veida mācību darbu organizēšanu.

Valsts prezidenta kanceleja informē, ka prezidents Raimonds Vējonis aicināja Romanu Alijevu arī turpmāk vadīt padomi. "Esmu ieinteresēts, lai padome aktīvi strādātu, risinot Latvijai kā valstij, ko veido dažādas tautības, būtiskus jautājumus," uzsver Vējonis. Viņš aicināja padomi būt arī vieniem no Latvijas simtgades pasākumu veidotājiem, norādot, ka šiem svētkiem cita starpā jāparāda, ka Latvija ir mājas visiem, kas šeit dzīvo un mīl šo zemi.

Mazākumtautību pārstāvjiem tagad būs jāizvirza savi pārstāvji. Līdz šim padome sanāca četras reizes gadā.

Jau ziņots, ka jaunais Valsts prezidents Vējonis, stājoties amatā 8.jūlijā, savā uzrunā Saeimā runāja arī par sabiedrības sašķeltību.

"Diemžēl Latvijā bieži mēdz runāt par sašķeltu sabiedrību. Šo tēmu ir iecienījuši arī mūsu nelabvēļi citās valstīs. Tomēr pašiem pārspīlēt un izcelt sašķeltību, nav nedz gudri, nedz patriotiski. Paskatīsimies apkārt, un mēs ieraudzīsim daudz lietu, kas vieno mūs visus," viņš sacīja.

Vējonis norādīja, ka ir jāstrādā pie mūsu valsts pamatu stiprināšanas, lai tie kļūtu pašsaprotami katram Latvijas iedzīvotājam, un ir jāstrādā arī pie kopīgas izpratnes par Latvijas vēsturi. "Taču nav nekādu atšķirīgu latviešu un nelatviešu veidu, kā art zemi vai sēt labību. Mūsu pretrunas ir jārisina praktiskā, tālredzīgā darbā, nevis skaļos skandālos un ķīviņos," stājoties amatā, teica prezidents. Viņš uzsvēra, ka politiķiem piemēru bieži rāda citas jomas, minot mazākumtautību pārstāvjus kultūras un zinātnes jomā, kā arī sabiedrības saliedētību, kad sabruka lielveikals Zolitūdē.