Vēstule adresēta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. To parakstījuši Lidija Lasmane, Dagmāra Beitnere - Le Galla, Knuts Skujenieks, Iveta Šimkus, Skaidrīte Lasmane, Pāvils Brūvers, Liāna Langa, Rudīte Kalpiņa un Mārtiņš Mintaurs.
Vēstulē teikts, ka 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas joprojām nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupācijas seku un kolaborācijas izvērtēšana. Nodevēji nav atzinuši savus noziedzīgos nodarījumus, nav saņēmuši nosodījumu, bet upuri - gandarījumu.
Sabiedrība, intelektuāļus un politiķus ieskaitot, lielākoties bijusi inerta un neieinteresēta šo jautājumu aktualizēšanā. Tas Latvijā ir radījis apātisku un vienaldzīgu sabiedrības kopējo noskaņojumu, kura sekas izpaužas vispārējā morāles relatīvismā un valstiskā nihilismā. "Mēs uzskatām, ka šī bīstamā tendence ir apturama," norāda vēstules autori.
Lustrācijas likuma pieņemšana, savukārt, ļautu savulaik VDK savervētajiem cilvēkiem likumā noteiktā laikā un kārtībā "brīvprātīgi atzīt sadarbības faktu, liecināt par apstākļiem, kādos sadarbība notika un morāli attīrīties. Pārējo VDK aģentu vārdi būtu jādara zināmi sabiedrībai," norādīts vēstulē.
"Šāds attīrīšanās jeb lustrācijas process jau noticis gandrīz visās Eiropas valstīs, kuras pēc Otrā pasaules kara atradās PSRS pakļautībā un ietekmē. Arī Latvijā tas dos iespēju atbrīvoties no baiļu un neziņas sloga. Pagātnes taisnīga izvērtēšana ir būtiska Latvijas valsts tagadnei un nākotnei," uzsver vēstules autori.
Tāpat vēstulē pausts aicinājums aktivizēt pretošanās veidu apzināšanu PSRS okupācijas režīmam un atgādināts par nepieciešamību pārliecības un brīvības cīnītāju dzīves stāstus saglabāt kultūras atmiņā un pārliecinošāk iekļaut mūsdienu izglītības saturā.
"Latvijas Republika nav tikai ekonomiska telpa, kuras eksistences mērķis ir abstrakta labklājība. Latvijas valsts, latviešu valoda un kultūra ir svēts mantojums, ar asinīm un upuriem izcīnīta. Pašlaik valdošais morālo vērtību relatīvisms apdraud mūsu valsts un sabiedrības garīgo kvalitāti," pauž vēstules autori.
Tāpat tiek atgādināts, ka 1995. gadā Lidija Lasmane atdeva ordeņa domei savu Trīszvaigžņu ordeni, jo šo apbalvojumu togad piešķīra arī vairākiem agrākajiem VDK aģentiem. Ar šādu rīcību padomju laikā trīsreiz tiesātā Latvijas patriote cerēja raisīt sabiedrībā diskusiju par vērtībām un attieksmi pret pagātni un politisko sistēmu, kurā VDK un kompartija paverdzināja cilvēkus. Diemžēl diskusija toreiz tā arī nesākās.
"Lai arī pēc 20 gadiem, tai beidzot jānotiek. Tikai tad Latvijas valsts iegūs uz patiesām vērtībām balstītu stabilitāti," pārliecināti vēstules autori.
"Aicinām jūs, Latvijas valsts augstākās amatpersonas, jau tuvākajā laikā apliecināt savu nostāju ar apņēmīgu un konkrētu rīcību Lustrācijas likuma virzīšanā," teikts vēstulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
