Zeltīts norādīja, ka Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība, Rīgas Politiski represēto biedrība, Latvijas Ordeņu brālība, kā arī vīru kopa "Vilki", kā arī folkloras kopa "Vilkači" piekrītot, ka "Padomju okupācijas periodā Latvijas teritorijā pretlikumīgi ieceļoja vairāki simti tūkstoši iebraucēju un militārpersonu no citām PSRS republikām, kā rezultātā vēl šodien Latvijas valstsnācijas īpatsvars veido vien 62% no iedzīvotāju kopskaita".
Organizāciju pārstāvji uzskata, ka, "vērojot, cik gausi notiek padomju laika iebraucēju integrēšanās Latvijā, nav ne mazāko šaubu, ka etniski, kulturāli un lingvistiski daudz svešāki iebraucēji nespēs integrēties.
Šīs organizācijas uzskatot, ka bēgļu uzņemšanas vietā Latvija savu iespēju robežās varētu labāk sniegt ieguldījumu palīdzībā reāliem bēgļiem, piedaloties, piemēram, bēgļu nometņu celtniecībā Āfrikas valstīs, tomēr "Latvijai nav pienākums citu valstu labā upurēt savu valsti", norādīts paziņojumā medijiem.
Kā ziņots, lai iestātos pret jaunu imigrantu uzņemšanu Latvijā, nacionālā apvienība nākamā mēneša sākumā aicina uz protesta akciju.
Kā liecina partijas sociālā tīkla "Twitter" ieraksts, protesta akcija pret jaunu imigrantu uzņemšanu notiks 4.augustā plkst.18 pie Ministru kabineta.
Kā ziņots, 6.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā ES pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
9.jūlija neformālā Tieslietu un iekšlietu padomē Luksemburgā tika panākta vienošanās par 20 000 bēgļu pārvietošanu no trešajām valstīm, no kuriem Latvija uzņems 64 bēgļus. Savukārt par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas galīgā vienošanās Luksemburgā vēl netika panākta.
Jau vēstīts, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā radījis nesaskaņas koalīcijas partiju vidū. Pēc tam, kad Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Rihards Kols bija parakstījis ierosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu bēgļu jautājuma lemšanai, Straujuma viņu atlaida no amata. Nacionālās apvienības deputāti pauda neizpratni par šādu lēmumu, kamēr valdības vadītāja norādīja uz koalīcijas līguma pārkāpšanu.