Otrdien, 4. augustā, Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumus sāk pildīt LU zinātņu prorektors un Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadītājs Indriķis Muižnieks, kurš amatā nomainīs līdzšinējo augstskolas rektoru Mārci Auziņu.
Profesors Muižnieks ir dzimis 1953. gadā Rīgā.
1976. gadā viņš ieguvis bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja kvalifikācija LVU Bioloģijas fakultātē. 1997. gadā Muižniekam piešķirts doktora grāds (Dr. hab. Biol) par darbu kopu "Dažu imūnmodulatoru mikrobioloģiskās sintēzes izpēte".
Kopš 2000. gada Muižnieks strādājis par LU zinātņu prorektoru, pirms tam viņš bijis LU Bioloģijas fakultātes dekāns (1997-2000), Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītājs (1992-1998), Bioloģijas fakultātes docents (1990-1992).
Jau ziņots, ka Muižnieku amatam izvirzīja Bioloģijas fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ķīmiskās fizikas institūts, kā arī Kardioloģijas zinātniskais institūts. Viņu par jauno augstskolas rektoru ievēlēja šā gada 6. jūnijā. LU rektora pilnvaru laiks ir četri gadi.
Par viņu nobalsoja 178 delegāti, bet pret – 104. Savukārt viņa konkurents Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs saņēma 76 delegātu atbalstu, bet pret viņu nobalsoja 206 delegāti.
Pirms vēlēšanām sarunā ar portālu "Defi" Muižnieks kā galvenās prioritātes LU nosauca: sadarbību, kvalitāti un modernizāciju.
Kā norādīja Muižnieks, ir svarīgi attīstīt daudzdisciplinārās un tēmu orientētas studijas, kas ir ne tikai nepieciešamas Latvijā, bet ir arī starptautiski konkurētspējīgas. Tāpat ir jāstiprina sadarbība ar sabiedrību un valsti, jo LU ir jāpanāk gan finansējuma pieaugums, gan jāapzina veidi, kā atbalstīt zinātni un zinātniekus. Studijas ir jāinternacionalizē, piesaistot ārvalstu zinātniekus un pasniedzējus.
Tāpat studentiem ir jāpiedāvā apgūt vairāk vispārpielietojamo prasmju – valodas, ētiku, statistikas analīzes metodes u.tml. Tostarp ir jāapgūst vairāk praktisko un lietišķo kursu un nodarbību. Savukārt pasniedzējiem LU precīzāk jādefinē darba uzdevumi un atalgojuma saistība ar to.
Video: Muižnieka uzruna pirms LU rektora vēlēšanām
Kā skaidroja Muižnieks, svarīgs solis ir LU modernizācija, kas paredz ne tikai pārvaldības efektivitātes celšanu, bet arī infrastruktūras modernizāciju un bibliotēkas attīstību. Kā ļoti svarīgu aspektu prorektors minēja tieši tehnoloģiju attīstību infrastruktūru, "kura faktiski nekur nav Latvijā".
Ziņots, ka pēc portāla "Delfi" rīcībā esošās informācijas, Muižnieks bijis viens no atbildīgajiem, kas pieļāvis tā dēvēto doktora grādu skandālu. LU, kam nebija tiesību piešķirt doktora grādus mākslā, laikā no 2008. līdz 2012.gadam piešķīrusi vismaz divus šādus doktora grādus.
Pēc skandāla Muižnieks taisnojās, sakot: "Plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas, ka LU nav bijusi tiesīga piešķirt doktora grādu "Māksla", nav patiesas, jo šo ziņu izplatītāji nav izlasījuši noteikumus, uz kuriem paši atsaucas". Neskatoties uz šo Muižnieka skaidrojumu un neatkāpšanos no sava viedokļa, Izglītības kvalitātes valsts dienests tomēr lēma pretēji.
Vēlāk gan, atbildot aizrādījumiem, pati LU atzina, ka promocijas procesa tiesiskums, piešķirot doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē, ir apšaubāms un augstskola nevar nodrošināt tādu lietas izskatīšanas procedūru, kurā efektīvi tiktu aizsargātas privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
