Šogad teju 80 skolās obligātos eksāmenus kārtoja mazāk par 10 skolēniem  (20)

Obligāto eksāmenu latviešu valodā līdz desmit skolēniem kārtoja 80 skolās, savukārt matemātikā - 76 skolās. Šo izglītības iestāžu vidū ir arī privātskolas.

Vairākās skolās šos eksāmenus kārtoja pat tikai viens skolēns - šāda situācija latviešu valodas un matemātikas eksāmenā fiksēta attiecīgi piecās un trīs skolās. Šāds eksāmenu kārtotāju skaits latviešu valodas eksāmenā bijis Aglonas Katoļu ģimnāzijā, Viduslatgales Profesionālajā vidusskolā Jaunaglonā, Alojas Ausekļa vidusskolā, Cēsu 2.vakara (maiņu) vidusskolā, kā arī Cēsu 2.vidusskolas Vecpiebalgas konsultpunktā, savukārt pa vienam skolēnam matemātikas eksāmenu kārtoja Aglonas Katoļu ģimnāzijā, Alojas Ausekļa vidusskolā un Cēsu 2.vakara (maiņu) vidusskolā. Šī mācību iestāde līdz ar vasaras beigām tiks reorganizēta, to apvienojot ar Cēsu pilsētas pamatskolu.

Skolu, kuru eksāmenu kārtotāju skaits nesasniedza desmit skolēnu robežu, vidū ir arī vairākas citas izglītības iestādes, kuras beigs pastāvēt līdz ar jaunā mācību gada sākumu.

Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto kārtību, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai, šajās skolās, kurās eksāmenu kārtotāju skaits nesasniedza pat 10 skolēnu robežu, kas minētajā kārtībā noteikta kā minimums klases atvēršanai, varētu būt grūtības ar jaunu klašu atvēršanu un līdz ar to arī valsts mērķdotācijas iegūšanu.

Patlaban plānots, ka, plānojot uzņemšanu vispārējās vidējās izglītības programmā, izglītības iestāde nosaka šādu izglītojamo skaitu - novadu izglītības iestādēs 10.klasē ir mazāk par 12 skolēniem (sākot ar 2017.gada 1.septembri, ne mazāk kā 14 skolēni). Novadu pilsētām 10.klasē nevarēs būt mazāk kā 18 skolēni, savukārt republikas pilsētām - ne mazāk kā 22 skolēni 10.klasē.

IZM izstrādātais noteikumu projekts nosaka, ka gadījumā, ja skolai nav izdevies nokomplektēt klasi atbilstoši minimālajam skolēnu skaitam, pašvaldība, kas ir izglītības iestādes dibinātāja, var to līdzfinansēt, tādējādi neliekot slēgt vai reorganizēt skolu.

Kā aģentūrai LETA skaidroja izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos Kaspars Bērziņš, minimālā skolēnu skaita ieviešana ir ilgtermiņa plāns, ar kuru vēlas panākt kvalitatīvu izglītību vidusskolas posmā. Bērziņš norādīja, ka tas ir ļoti dārgi, jo, piemēram, "viens fizikas kabinets maksā 50 000 eiro, viens ķīmijas kabinets maksā 15 000 eiro". Līdz ar to tiek skatīts, lai skolas varētu izveidot kvalitatīvi, uzsvēra Bērziņš.

Viņš norādīja, ka skolu tīkla optimizācijas reforma gājusi ilgi. Plānotais minimuma palielinājums 2017.gadā skaidrojams ne tikai ar demogrāfiskajām prognozēm, bet arī vēlmi nodrošināt stabilitāti skolās, nodrošinot pakāpeniskumu.

Ņemot vērā to, ka ne vienmēr arī obligātos eksāmenus kārto visi skolēni, jo, iespējams, kādu apstākļu pēc viņi tiem nav pielaisti, Bērziņš sacīja, ka šajā gadījumā jādomā par to, vai ir jēga uzturēt skolas, kurās daļa klases nav spējīga pabeigt mācības un nokārtot eksāmenus.

Kā ziņots, šogad izsniegti 19 906 centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību.

Šogad 11 centralizētajos eksāmenos piedalījās 23 795 skolēni.