Atvediet šurp vajātos kristiešus, ar viņiem nebūs nekādu problēmu – tie varētu būt nevis 250 bet pat 2500 vajāto kristiešu, un viņi šeit daudz labāk iekļausies sabiedrībā. Tas būtu gan gudri, gan humanitāri, gan valstiski, un tas būtu viens ļoti gudrs solis, LNT raidījumā "900 sekundes" otrdien sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Vaicāts, vai tas ir ētiski - dalīti cilvēkus pēc reliģiskās pārliecības, Vanags atbildēja, sakot: mēs nevaram, kā tai dziesmā par jūras zvaigznēm, izglābt visus un samest atpakaļ, mēs varam izglābt dažus, un valdībai jāraugās, lai mēs rīkotos atbilstoši humānas un kristīgas vai postkristīgas sabiedrības principiem un paši savām vērtībām. Mūsu vērtības nav pamest nelaimē tos, kam draud nāves briesmas.
"Bet no otras puses, valdībai ir jāraugās uz to, lai aizsargātu mūsu pašu sabiedrību, dzīvesveidu, mūsu vērtību sistēmu, kas jau tāpat ir ļoti trausla," sacīja Vanags, atgādinot, ka pēc padomju okupācijas radās milzīgi jautājumi par integrāciju.
"Tagad, ienākot kopienai ar radikāli atšķirīgu identitāti, tās integrācijas problēmas būs daudz lielākas," norādīja garīdznieks.
"Es neteiktu, ka tas nav ētiski. Varbūt nav politkorekti runāt, ka mēs varētu izvēlēties konkrēti vienas reliģiskas grupas cilvēkus, bet tas būtu sabiedrībai par labu un valstiski atbildīgi," atzina Vanags.
Viņš atzīmēja, ka ir runa par 250 cilvēkiem divu gadu laikā, kas nav nekas tāds, kas varētu Latviju sagraut. Protams, ka bažas ir, ka tas nebeigsies, jo Āfrikai ir potenciāls pārpludināt Eiropu un to noslīcināt, un, protams, ir "nopietni jāraugās, lai, ja mēs glābjam slīcēju, paši nenoslīkstam".
Arhibīskaps norādīja, ka nav izslēgts, ka kristīgās draudzes varētu atbalstīt citu reliģiju pārstāvjus, vienkārši tāpēc, ka cilvēki ir nonākuši grūtībās. Dabiski tas notiek, ja tie ir vienas ticības piederīgie.
Vaicāts par protestiem, kas sabiedrībā izcēlušies bēgļu uzņemšanas jautājumā, viņš sacīja, ka "bēdīgi ir tas, ka mēs vēl vairāk sašķeļamies ap vienu jautājumu. Vieni atbalsta bēgļu uzņemšanu, otri ir kategoriski pret. Vieni otrus sauc par nodevējiem vai par padomju mentalitātē iestigušiem stagnātiem. Ne vienā ne otrā gadījumā nav pilnīga taisnība. Gan tiem, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu ir ļoti nopietni argumenti - solidaritāte ar Itāliju, kas sargā mūs gaisa telpu, humanitāri apsvērumi - tie ir cilvēki, kuri bēg, lai viņus nenogalina, viņu bērnus nenogalina vai meitas nenodod publiskajā namā. Arī tie kas ir pret, es nedomāju, ka viņi ir kādi rasisti," sacīja Vanags.
Principā jau ir ļoti konkrēts iemels, kāpēc cilvēki baidās - no "Islāma valsts", no džihādisma un nemieriem, kas ir Francijā un Anglijā bijuši. Ja Eiropā aiziet viss pēc ļaunākā scenārija un Francija un Vācija kļūs par kalifātu, tad eiropiešiem arī vajadzēs bēgt, un uz kurieni viņi tad bēgs, atzīmēja Vanags.
Viņš atzina, ka mums vajadzētu mēģināt saprast, pirmkārt, kādā situācijā ir mūsu valdība.
"Valdībai ir jāpieņem lēmums starp diviem šiem dzirnakmeņiem un saprātīgs lēmums. Ir jāieklausās tajā apstāklī, ka mēs esam savstarpējā solidaritātē ar citām valstīm un kādreiz, ja krīze Ukrainā pasliktināsies, mums var nākties lūgt palīdzību simtiem tūkstošu bēgļu izņemšanā, kas ieradīsies Latvijā no turienes. Ja mēs būsim tā krasi norobežojušies, tad mums pašiem "plāni klāsies", ja mēs nebūsim reaģējuši tagad," sacīja arhibīskaps.
Uz jautājumu, kā cilvēkiem tikt galā ar dažāda veida bailēm, tostarp no ekonomiskas dabas bēgļiem, Vanags atbildēja, sakot, ka kristīgajā ticībā ir nostādnes, kas palīdz cilvēkam saglabāt iekšēju mieru visdramatiskākajās katastrofās. Vislabāk ir līdz šādām katastrofām nenonākt un rīkoties saprātīgi. Viens aspekts ir uzņemt šos 250 cilvēkus, bet otrs - raudzīties, lai tiem neseko 2500 cilvēku. Ir jāraugās, kā apkarot šo ekonomisko bēgļu kontrabandu, kas ir spējīgi samaksāt naudu, lai nonāktu Eiropā un tad iegūtu pabalstus.
Šeit ir runa par 250 cilvēkiem, un mēs ceram un paļaujamies uz mūsu valdību, ka tie patiešām ir cilvēki, kuriem draud nāves briesmas un kuriem ir vajadzīga palīdzība un glābšana.
Vanags atzīmēja, ka šajā situācijā mums varbūt nevajag pārspīlēt konkrētās briesmas par šo lēmumu attiecībā uz 250 cilvēkiem, bet mēģināt saprast, ka šiem cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība konkrētos apdraudējumos, no kuriem arī mēs bēgtu, ja mums nāktos ar tiem sastapties.
Tāpēc valdībai kopā ar sabiedrību vajadzētu raudzīties, lai šī palīdzība neizvēršas par to, ka mēs ļaujam sevi kaut kā izmantot un sabradāt, rezumēja Vanags.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
