Reorganizējot skolas, valdībai jānodrošina 'sociālais spilvens' pedagogiem, uzsver arodbiedrība  (6)

Tāpat arī jāizstrādā vienoti kritēriji skolu reorganizācijai 10. - 12. klašu posmā, kas vērsti uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu, portālu "Delfi" informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Kalniņa.

Arodbiedrība sola rūpīgi sekot līdzi, lai process būtu taisnīgs, un tiktu ievērotas izglītības darbinieku tiesības. 

"Ja tiešām nav citu alternatīvu un tiek pieņemti lēmumi par skolu optimizāciju, tad valstij ir jānodrošina, lai mēs nepazaudējam mūsu profesionāļus un viņiem tiek piedāvātas citas adekvātas darba iespējas nozarē," skaidro LIZDA, uzsverot - Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Labklājības ministriju jādomā par "sociālā spilvena" nodrošināšanu un pārkvalificēšanas programmām, kas sniegtu iespēju pedagogam pārorientēt profesionālo darbību uz pieaugušo vai pirmsskolas izglītības jomu.

Lemjot par izmaiņām skolu tīklā, būtiski ir arī sakārtot problemātiskākos darba samaksas jautājumus izglītības nozarē, atgādina LIZDA.

Arodbiedrība uzsver, ka pārdomātām reformām nevajadzētu būt pretrunā ar kvalitatīvu izglītību un cienīgu darba vidi pedagogiem.

Par skolu reorganizēšanu lemj pašvaldības, taču ņemot vērā, ka procesā iesaistīts ievērojams skaits izglītības iestāžu, LIZDA uzskata, ka IZM vajadzētu izstrādāt vienotus kritērijus kvalitātes saglabāšanai.

"Saskaņojot lēmumus skolu tīkla sakārtošanā, būtu jāņem vērā tādi atskaites punkti kā skolēnu sasniegumi olimpiādēs, centralizētajos eksāmenos, zinātniski pētnieciskajos darbos, skolas līdzdalība starptautiskos un lokālos projektos, skolā strādājošo pedagogu sasniegumi - iegūtās kvalitātes pakāpes,"  min LIZDA.

LIZDA arī norāda, ka līdz šim jau notikušas vērienīgas izmaiņas profesionālo izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā, savukārt no 2016. gada 1. septembra plānots, ka vidusskolas klases netiks finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, ja izglītojamo skaits tajās būs mazāks par 12.

Ņemot vērā šīs reformas, valdībai vajadzētu rast nepieciešamos finanšu resursus, lai ieviestu ilgtspējīgu, uz izaugsmi vērstu pedagogu darba samaksas modeli un apstiprinātu LIZDA izstrādātos neatliekamos pasākumus jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016. gadā un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku 2017. - 2019. gadam, klāsta arodbiedrība.

Kopš 2010. gada profesionālo izglītības iestāžu skaits samazinājies no 56 līdz 32 skolām. 24 skolas optimizētas, un izveidoti Profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC), lai veicinātu izglītības kvalitāti un sekmētu visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu.

Jau vēstīts -  ņemot vērā, ka IZM paralēli jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, strādā pie grozījumiem, kas nosaka, ka vidusskolas klasi var atvērt sākot no 12 skolēniem, pēc modeļa ieviešanas pašvaldībām varētu nākties slēgt aptuveni 80 vidusskolas.