Zinātnieki, kultūras darbinieki un uzņēmēji vēstulē aicina Latviju uzņemt bēgļus; rīkos piketu pret aizspriedumiem  (43)

Latvijas sociāldemogrāfiskajā situācijā 250 bēgļu uzņemšana ir jāuzlūko nevis kā apdraudējums, bet gan iespēja Latvijai. Tā, kā minēts vēstulē, uzskata vairāk nekā 160 zinātnieku, radošo darbinieku, uzņēmēju, reliģisko konfesiju un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kas šonedēļ parakstījuši Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Kultūras ministrei un Saeimas frakcijām adresētu atklāto vēstuli.

Tajā atbildīgās iestādes ir aicinātas nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai, kas sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Vēstules parakstītāji aicina valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, tādējādi mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Vēstulē uzsvērts, ka tas ir Latvijas iedzīvotāju spēkos - ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par labākajiem sabiedrotajiem, vienlaikus iegūstot jaunas iespējas arī pašu redzesloka paplašināšanai un kultūras bagātības vairošanai.

Vēstuli parakstījusi vēsturniece Una Bergmane, uzņēmēja un LU doktora grāda ieguvēja Olga Procevska, vēsturnieks Gustavs Strenga, filozofs Helmuts Caune, vēsturnieks Kaspars Zellis un citi.

Vēstules autori drīzumā plāno rīkot atbalsta akciju bēgļu uzņemšanai Latvijā, vēršoties pret aizspriedumiem attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. 

Atklātā vēstule pieejama lejuplādei PDF formātā, tā pieejama šeit.

Jau ziņots, ka NA deputāti kopā ar vairākām biedrībām otrdien pie valdības ēkas protestēja pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Ministru kabinets 6. jūlijā apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Eiropas Komisija maijā ierosināja kopumā dalībvalstīm divu gadu laikā izmitināt 60 000 patvēruma meklētāju. Divas trešdaļas no šī skaita nāktu no Itālijas un Grieķijas, kas šobrīd pakļautas vissmagākajam nelegālās imigrācijas spiedienam, bet atlikušie 20 000 tiktu uzņemti tieši no to izcelsmes vai tranzītvalstīm.

Vācija un Francija jau paziņojušas, ka abas kopā gatavas uzņemt vairāk nekā 21 000 patvēruma meklētāju.