Kā stāstīja Popovs, kurš šogad beidzis Rīgas Valsts 1 .ģimnāzijas 11. klasi, pēc skolas absolvēšanas tālāk plānots universitātē studēt matemātiku. "Par to, ko tieši studēšu, nevaru būt drošs, bet iespējams, ka tas varētu būt arī ārpus Latvijas, jo uzskatu, ka zinātniekam ir jāzina, kas notiek arī citviet pasaulē," stāsta Popovs.
"It īpaši ņemot vērā, ka daudzas lietas, tajā skaitā mana šī brīža lielākā interese, kriptogrāfija, kas ir matemātikas nozare, kas pētī datu šifrēšanu, elektroniskus parakstus un citas ar datu drošību saistītās lietas, Latvijā nopietnā līmenī nemaz netiek pētītas."
"Pēc tam labprāt atgriezīšos Latvijā un iegūtajām zināšanām centīšos atrast pielietojumu šeit," turpina Popovs. "Uzskatu, ka Latvijas IT nozare šobrīd ir lieliskā stāvoklī, un tāpēc Latvijas jaunajiem programmētājiem šeit ir pieejamas lieliskas darba iespējas."
Popovs norāda, ka ir saņēmis dažus darba piedāvājumus no IT nozares uzņēmumiem, taču nevienu neesot pieņēmis, jo šobrīd nav laika, ko varētu veltīt apmaksātam darbam, it īpaši ņemot vērā to, ka savu tuvāko nākotni Popovs vēlas saistīt ar darbu zinātnē, nevis industrijā.
Runājot par to, kā radusies interese par programmēšanu, Popovs sacīja, ka tā parādījusies jau pamatskolā. "Toreiz nevarēju noticēt, ka dators spēj izpildīt patvaļīgi sarežģītas darbības, ja vien programmētājs tās pareizi apraksta, tāpēc jau piektajā klasē sāku apmeklēt programmēšanas kursus, kā arī diezgan aktīvi mācījos patstāvīgi," turpina Popovs. "Jāatzīstas, ka man joprojām visvairāk patīk izstrādāt mazas un salīdzinoši vienkāršas programmas, kas atrisina kādu pilnīgi konkrētu ikdienas problēmu - ērtāks skolas stundu saraksts, rīks vairāku pasta sūtījumu automātiskai izsekošanai, rīks, kas automātiski veic aprēķinus un izveido diagrammas pēc fizikas laboratorijas darba datiem."
"Ļoti interesējos par to, kā attīstās "wearable technology" nozare, jo jūtu, ka ar tās palīdzību programmēšana varētu kļūt vēl noderīgāka ikdienā, un tieši tāpēc arī uzskatu, ka programmēšana ir noderīga prasme ne tikai darba tirgū, bet arī parastajā dzīvē," piebilst Popovs.
10. klasē Popovs izveidoja "e-klases" paplašinājumu "Skaistā klase", kas ļāva apiet portāla reklāmas un rakstus, atverot baltu lapu ar reģistrācijas logu. Pret to vērsās elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas "e-klase" izstrādātāji "DEAC", kas, lai panāktu "Skaistās klases" darbības pārtraukšanu, pat bija ieradušies skolēna dzīvesvietā. Par to "DEAC" tika sodīts ar 1400 eiro lielu naudas sodu.
Kā ziņots, augusta sākumā Kazahstānas pilsētā Almati noslēdzās 27. pasaules informātikas olimpiāde, kurā trīs skolēni no Latvijas izcīnīja vienu zelta un divas bronzas medaļas.
Saskaņā ar olimpiādes mājaslapā esošo informāciju zelta medaļu izcīnīja Rīgas 89. vidusskolas skolnieks Aleksejs Zajakins, bet bronzas godalgas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Aleksejs Popovs un Kristaps Čivkulis.
Iepriekšējās olimpiādēs Zajakins jau bija ieguvis divas sudraba medaļas, Popovs - divas bronzas medaļas, bet Čivkulis sudraba.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
