LIZDA ir iebildumi pret IZM izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli; pieļauj protestus  (23)

Pēc MKK sēdes Vanaga, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pieļāva iespēju, ka LIZDA var rīkot protesta akcijas, ja netiks ņemti vērā arodbiedrības iebildumi.

"Konceptuāli mēs kā arodbiedrība lūdzam virzīt dokumentu [IZM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par skolotāju atalgojuma sistēmas reformu] uz priekšu, bet vēršam uzmanību uz mūsu iebildumiem. Ja tie netiek ņemti vērā, tad nevaram atbalstīt noteikumu apstiprināšanu tādā redakcijā, kādā tie ir pieejami šodien," pirmdien sacīja Vanaga.

Viņa teica, ka nepieciešama politiska izšķiršanās par mazajām skolām, kādas uz doto brīdi ir 240, kur izglītojamo skaits ir līdz 100. "No arodbiedrības puses mēs par šādām skolām uzskatām tās, kas atrodas reģionos," piebilda LIZDA vadītāja.

Tāpat Vanaga iebilda pret atalgojuma palielināšanu mazo skolu pedagogiem uz lielo skolu pedagogu atalgojuma rēķina. Vienlaikus, viņa pauda atbalstu IZM vēlmei novērst "tos robus normatīvajos aktos, kas pieļauj nesamērīgi augsta atalgojuma saņemšanu".

LIZDA uzstāj uz to, ka pedagogu atalgojuma palielinājuma grafikam jābūt ietvertam nevis MK noteikumu anotācijas pielikumā, bet gan pašos MK noteikumos.

Vanaga pauda arī bažas, ka pedagogu atalgojuma reforma rezultētos situācijā, ka lauku skolās būtu viens bibliotekārs un logopēds, psihologs uz 500 izglītojamajiem.

Atbildot uz žurnālistiem pēc MKK sēdes, Vanaga sacīja, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka "pedagogiem būs ļoti liels algu pielikums pēc jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas".

"Uzlabosies situācija mazo skolu pedagogiem, bet tas būs uz lielo skolu pedagogu rēķina. Runājot par algas amplitūdu vidējā, vispārējā profesionālā izglītībā, zemākā paredzēta 760 eiro apmērā, ieskaitot nodokļus, bet lielākā - 1050 eiro. Prasīt ļoti augstu kvalitāti un lielu jauno speciālistu pieplūdumu, manuprāt, būtu nekorekti," viņa norādīja.

"Ja neņem vērā iebildumus, tad nevarēsim atbalstīt šo modeli. Tā ir lēmusi arodbiedrības lēmējinstitūcija. Tad es būšu spiesta sasaukt ārkārtas sanāksmes, lai lemtu par ārkārtas arodbiedrības rīcību. Neizslēdzu protesta akcijas, bet es kā arodbiedrības priekšsēdētāja esmu teikusi, ka tas būs pēdējais, ko darīs arodbiedrība. Centīsimies risināt problēmu bez asākām aktivitātēm. Norādīsim, kur ir lielākie robi izstrādātajā MK noteikumu projektā. Ja negribēs saskatīt realitāti, tad neizlēdzu debati arodbiedrībā par šo [protestiem]," sacīja LIZDA vadītāja.

Jau ziņots, ka par pedagogu jauno atalgojuma modeli valdības komitejas sēdē pirmdien ziņoja IZM pārstāvji.

Tomēr pirmdien saņemts Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums neskatīt jautājumu par jauno pedagogu atalgojuma modeli, pirms to nav skatījusi koalīcija. Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") ierosināja, ka Ministru kabineta komitejā netiktu pieņemti "nekādi lēmumi, bet tiks uzsākta diskusija par šo jautājumu".

Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā - vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošanu, darbu labošanu, konsultācijas, darbu ar vecākiem, darbu skolas attīstībā. Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un samazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.

Jaunā modeļa ieviešanai valsts budžetā gadā papildus nepieciešami 31,43 miljoni eiro, 2016.gada četriem mēnešiem – 10,48 miljoni eiro, lai novērstu pedagogu atalgojuma pašreizējo nevienlīdzību un palielinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem.