Darba grupas, kas strādā ar bēgļu uzņemšanu saistītiem aspektiem, sēdē ceturtdien izskanēja rosinājumi veltīt vairāk resursus un finanses latviešu valodas mācīšanai bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kā arī nodrošināt apmācības valsts, pašvaldību, medicīnas un citu iestādēs strādājošajiem darbam ar bēgļiem, sacīja darba grupas vadītāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Darba grupa ceturtdien iepazinās ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos pētījumu Latvijas integrācijas sistēmas uzlabošanai. Pētījumu darba grupai prezentēja no Zviedrijas ieradušies Augstā komisāra biroja pārstāvji.
Pētersone-Godmane norādīja, ka galvenie pētījuma secinājumi saistāmi ar komunikāciju bloku, tostarp nepieciešamību veltīt vairāk resursu latviešu valodas apmācībai bēgļiem, kā arī iestādēs strādājošo apmācību darbam ar patvēruma meklētājiem.
Pētījuma autori arī norādījuši, ka pastiprināti būtu jāizglīto sabiedrība par bēgļu jautājumu, skaidrojot - kas ir bēgļi, un kādēļ viņiem vajadzīga palīdzība.
Darba grupas sēdē piedalījās arī nevalstiskās organizācijas (NVO) - Starptautiskā Migrācijas organizācija, "Patvērums - Drošā māja", Sarkanais krusts un citas.
Grupas vadītāja pauda, ka NVO dalījušās savā pieredzē saistībā ar bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu. Arī NVO diskusijā uzsvērušas latviešu valodas mācīšanas bēgļiem un patvēruma meklētājiem nozīmi.
Vienlaikus darba grupas sēdē izskanējis rosinājums veidot uzņemošās ģimenes bēgļiem, jeb tādas, kuras palīdzētu kādai konkrētai bēgļu ģimenei integrēties sabiedrībā, informēja Pētersone-Godmane.
Tāpat darba grupā pārrunāta informatīvo materiālu par Latviju un valsts darba tirgu nodrošināšanas nepieciešamība.
Pētersone-Godmane informēja, ka nākamajā darba grupas sēdē netiks aicināti viesi, bet tiks pārrunāti ar grupas pamatuzdevumiem saistīti jautājumi. Vienlaikus tiks definēti darba grupas uzdevumi īstermiņā, vidējā, ka arī ilgtermiņā. "Sāksim būvēt grupas uzdevumus," viņa sacīja.
Savukārt uz aiznākošo darba grupas sēdi tiks aicināti pašvaldību pārstāvji, Latvijas pašvaldību savienības un Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji, kā arī reliģisko kopienu organizāciju pārstāvji. Šajā darba grupas sēdē arī tiks diskutēts ar musulmaņu organizācijām par seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas jautājumu.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis, izsakoties par seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu, norādīja, ka par šo jautājumu nepieciešama diskusija sabiedrībā.
Pagājušajā nedēļā tika aizvadīta pirmā starpinstitucionālās darba grupas sēde par bēgļu jautājumu. Pētersone-Godmane norādīja, ka šajā sēdē tika pārrunāti organizatoriski jautājumi, piemēram, par to, vai iesaistītajām institūcijām, tostarp ministrijām ir skaidra to kompetence saistībā ar bēgļu uzņemšanu un integrāciju.
Par darba grupas izveidi iepriekš parakstīta rezolūcija, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar IeM tika uzdots izveidot darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas un Grieķijas, par ko lemts ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē. Darba grupā iesaistīta Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības un Vides un reģionālās attīstības ministrijas, paredzot iespēju pieaicināt ekspertus no citām ministrijām
Jau vēstīts, ka iepretim Ministru kabineta ēkai notika protests pret bēgļu uzņemšanu, kuru atbalstīja koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA). Protestā piedalījās ap 300 cilvēkiem. Starp akcijas dalībniekiem bija vairāki NA pārstāvji - Saeimas deputāti Rihards Kols, Kārlis Krēsliņš, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, kā arī apvienības biedrs Edvards Ratnieks, novēroja BNS.
Valdība iepriekš ārkārtas sēdē nolēma, ka Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļu. Ministrijām kopā ar pašvaldībām tagad būs jāstrādā pie integrācijas politikas nākamajiem gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
