Ar Ņūdžersijā dzīvojošo Juri portāls "Delfi" tiekas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Viņš Latvijā ieradies, lai piedalītos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF), kas, kā jau vēstīts iepriekš, Rīgā pulcēja desmitiem ārzemju latviešu.
Juris ir viens no tās paaudzes Amerikas latviešiem, kurš dzimis ASV - ģimenē, kura līdzīgi kā daudzi tūkstoši latviešu, bēgot no Otrā pasaules kara šausmām, četrdesmitajos un piecdesmitajos gados pameta Latviju.
Studijas Latvijā - liegtas
Skolas gaitas, kā atminas Juris, pavadītas latviešu skolās, bet augstākā izglītība analītiskajā bioķīmijā iegūta ASV Montklēras Universitātē. Šobrīd Juris vada kompāniju "Latvian American Shipping Line", kas nodrošina loģistikas pakalpojumus starp ASV un Baltijas valstīm.
Viņš arī par loģistikas jautājumiem pasniedzis vieslekcijas vairākās ASV universitātēs. "Ja būtu piedāvājums lasīt lekcijas Latvijā... jā, es noteikti to apsvērtu. Savulaik gribēju arī studēt Latvijā, bet astoņdesmito gadu beigās, kad šeit uzzināja, ka es vēloties mācīties Latvijā, pēkšņi nevarēja vairs piešķirt iebraukšanas dokumentus," atceras uzņēmējs.
Deviņdesmito gadu sākumā Juris nodibinājis nelielu uzņēmumu "Baltic Marketing". Kopā ar domubiedriem - vairākiem Amerikas latviešiem - viņš pa detaļām licis kopā un montējis datorus tā, lai uz tiem varētu rakstīt arī latviešu burtiem.
Atveda datorus "Dienai"
"Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas kaut ko tādu darīja. Mums bija teju jāizveido jauns alfabēts, kur uz datora varētu rakstīt ar garumzīmēm, mīkstinājuma zīmēm. Izveidojās sadarbība ar komjaunatnes komercfirmu JKF, aizsūtījām pāris datorus uz Latviju. Tanī laikā datoru Latvijā īsti nebija, jo "rubļa zonā" pirktspējas nebija. Tad notika kas tāds, ko negaidījām, - parādījās pirmie pasūtījumi," atceras 51 gadu vecais uzņēmējs.
"Ienāca viens pasūtījums no jauna laikraksta, kuru mēs vēl tajā laikā nezinājām. Tas bija diezgan liels pasūtījums, tāpēc prasījām priekšapmaksu. Bijām pārsteigti, - pasūtītājs priekšapmaksu samaksāja. Izrādās, ka tā avīze saucās "Diena", kura tolaik vēl atradās Smilšu ielā. Kad omonieši ieņēma Preses namu, tad "Diena" datoru dēļ palika vienīgā avīze, kas vēl varēja darboties. Tas pievērsa uzmanību, kā ar tik vienkāršu tehniku var izdot veselu avīzi, šī uzmanība arī nesa jaunus pasūtījumus vēl no vairākiem medijiem - sadarbojāmies ar teju visiem vadošajiem laikrakstiem," stāsta Juris.
"Tolaik uzsākām jaunu biznesu, bijām jauni, mēs izdevām naudu par pārāk elegantām reklāmām, lai gan bijām tobrīd vienīgie, kas šos datorus uz Baltiju piegādāja. Vecāki man bijuši filantropi - palīdzējuši daudzām draudzēm, es pats rīkojos līdzīgi, bet tas nenāca par labu biznesam. Ja varētu atgriezties vēsturē, tad tāpat gan neko nemainītu," saka Juris.
Uz Latviju - vismaz reizi gadā
Pirmo reizi Latvijā Juris ieradies 1975. gadā, pēc tam 1985. gadā, un kopš tā laikā katru gadu ierodas šeit vismaz vienu reizi."Tēvs man aizvien dzīvs, māte mirusi. Tēvam jau 93, tāpēc vairs nebrauc, bet esot vēl nedaudz spēcīgāks, brauca arī viņš. Abi esam Latvijas patrioti, un, lai gan esmu dzimis ASV, latviskā kultūras identitāte manī ir ņēmusi virsroku," lepojas Juris, atcerēdamies kādu bērnības stāstu un latviešu valodu.
"Jā, es piedzimu ASV, bet vispirms man vecāki iemācīja latviešu valodu, angļu valodu mācījos no kaimiņu puikām. Viens no tiem pat nedaudz iemācījās latviski," stāsta Juris.
Dzirdot jautājumu par Amerikas latviešu stereotipiem, kas viņiem ir par Latvijas latviešiem, Juris sākumā pasmaida, bet tad strauji saskumst - esot arī negatīva pieredze.
"Stereotipi par Latvijas latviešiem ir mainījušies. To, kas brauca šeit septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, bija ārkārtīgi maz, nereti viņi no padomju Latvijas izbrauca ar advokātu palīdzību, viņi bija tā dēvētie politiskie bēgļi. Viņi labi iekļāvās mūsu sabiedrībā, bet tad parādījās ekonomiskie bēgļi, kuriem mērķis dzīvē nebija tik daudz kā saglabāt latvietību, bet atrast sev labāku materiālo stāvokli," norāda Juris.
"Viņu pieeja latviešu sabiedrībai Amerikā bija tāda, ka jūs mums teju esat parādā. Jauniebraucēji Amerikā izpelnījās sliktu slavu. Es gan domāju, ka šis laiks ir garām, nav arī tik viegli uz Ameriku aizbraukt. Tagad parādās jauni cilvēki, kuri vairāk domā par karjeru un izglītību, viņu domāšana ir savādāka, viņi vairāk vēlas attīstīties, nevis noteikti kaut ko pieprasīt," uzskata Juris.
Runājot par latviešu bēgļu gaitām, Juris arī piemin pašlaik aktuālo Ziemeļāfrikas bēgļu krīzi. Viņš piebilst, ka valstiski un cilvēcīgi pareizi būtu šos cilvēkus uzņemt. "Varbūt viņi var uzņemt šeit rietumos jaunu dzīves ritmu un tad braukt atpakaļ. Viņi tā varētu palīdzēt savām valstīm. Latvija var piedāvāt labu sabiedrības modeli bēgļiem," domā Juris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!