Latvijas ebreju reliģiskā draudze "Šamir" iesniegusi prasību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pret Rīgas ebreju reliģisko draudzi, kas ir baņķiera Arkādija Suharenko vadītās Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes sastāvā. Strīds ir par tiesībām izmantot bijušo sinagogu Rīgā, Stabu ielā 63, trešdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
"Šamir" vērsusies tiesā, jo tai vairs nav iespējams izmantot iepriekšminēto ēku kā sociālo un reliģisko centru, jo ēka ir atslēgta no ūdensapgādes, elektrības un apkures sistēmas.
Laikraksts norāda, ka starp abām organizācijām 1998. gada aprīlī tika parakstīta vienošanās līdz pat 2023. gadam, kurā norādīts, ka Rīgas ebreju reliģiskā draudze nodod "Šamir" rīcībā bez īres maksas iekasēšanas telpas pagrabstāvā Stabu ielā 63 un ka šī organizācija apņemas apmaksāt visus telpu uzturēšanas izdevumus, kā arī savu daļu no zemes nodokļa.
Bet tagad Rīgas ebreju reliģiskā draudze no "Šamir" pieprasa gandrīz divus tūkstošus eiro par komunālajiem maksājumiem un norāda, ka prasītājs patvaļīgi vēlas piesavināties telpu lietojuma tiesības, vēsta "Latvijas Avīze".
Savukārt "Šamir" savā prasībā tiesai raksta, ka atbildētājs 2013. gada 1. septembrī, atslēdzot ēku no ūdensapgādes, elektrības un apkures, rīkojās prettiesiski un nepamatoti, ka parāds par komunālajiem pakalpojumiem ir bijis, bet tas dzēsts, ka ir uzstādīti atsevišķi ūdens, siltuma un elektrības skaitītāji un visi rēķini esot nomaksāti. Norādīts arī tas, ka vairākus gadus ēkai nav bijis sētnieka un ka draudze pagalmu tīrījusi un sakārtojusi par savu naudu, informē laikraksts.
Rabīns Menahems Barkahans laikrakstam norāda, ka "padomju laikā šajā ēkā bija izvietots "Ceļu projektētājs" "un mēs veicām apjomīgu rekonstrukciju, lai telpās varētu sniegt sociālas un reliģiskas dabas pakalpojumus. Šim mērķim pats ziedoju 25 tūkstošus dolāru".
Rabīns laikrakstam atzīst, ka nevēlas strīdēties ar Davida Kagina vadīto Rīgas ebreju reliģisko draudzi, kura iesniegusi tiesā pretprasību, tāpēc tai tiek piedāvāti varianti, lai panāktu saprašanos un ēku varētu turpināt izmantot. "Diemžēl pretimnākšana nav bijusi, tāpēc bijām spiesti vērsties tiesā," norāda rabīns.
Rīgas ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētājs Kagins laikrakstam atzina, ka labāk būtu vienoties, uzaicinot abu organizāciju grāmatvežus, lai noformētu aktu, cik ir samaksāts un cik liels ir parāds, diemžēl "Šamir" to nevēloties. Viņš uzsvēra, ka draudze dzīvojot no Stabu ielā 63 iekasētajām īres maksām.
Laikraksts vēsta, ka ebreju organizāciju vidū nav vienprātības, vai īpašumu atgūšanas prasība ir juridiski pamatota un kam ir juridisks pamats pretendēt uz šiem īpašumiem. "Īpašumi nevar tikt nodoti tikai vienās rokās. Nav tāda jēdziena kā "centrālā ebreju vara". Iespējams, tā ir vieglāk valsts birokrātijai, taču nekādā veidā nav demokrātiski. Visi Latvijā dzīvojošie ebreji, kuri ir Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no tā, no kurienes viņi ieradušies, ir ebreju kopienas locekļi. Ebreju kopienai ir jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda," laikrakstam atzinis rabīns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
