Dzīvokļu īpašnieki apmaksā 'Rīgas namu pārvaldnieka' izšķērdību; uzņēmums savu vainu noliedz  (168)

VK aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

Revidenti norāda: lai gan RNP pārvaldīšanas maksas aprēķināšanai ir izmantojis normatīvajā aktā noteikto formulu, iekšējie normatīvie akti ir tik vispārīgi un nekonkrēti, ka pieļauj dažādi interpretēt gan datu avotus, gan laika periodus un prognožu pieņēmumus, kas ietverti pārvaldīšanas maksas aprēķina formulā. Rezultātā RNP veiktais aprēķins 2014.gadā nav izsekojams un salīdzināms ar faktiskajiem izdevumiem.

Būtiskas neatbilstības konstatētas RNP vadības grāmatvedībā, jo pārējās saimnieciskās darbības izdevumi, piemēram, par starpniecības un maksas pakalpojumu sniegšanu, ir iekļauti pamatdarbības izmaksās jeb pārvaldīšanas maksā. Tātad dzīvokļu īpašnieki, maksājot par sava īpašuma pārvaldīšanu, ir seguši arī gandrīz visus RNP izdevumus, kas tam radušies, sniedzot ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu nesaistītus pakalpojumus.

Pārvaldīšanas maksā ir iekļauti ne tikai nepamatoti un nelietderīgi izdevumi, bet arī izdevumi, kurus revidenti raksturo kā nelikumīgus un neefektīvus. Revidenti konstatējuši, ka pārvaldīšanas maksā iekļauti izdevumi par, iespējams, fiktīvi nodarbinātām 13 personām, kurām atlīdzībā 2014. un 2015.gadā samaksāti vairāk nekā 190 tūkstoši eiro. Par šiem pārkāpumiem VK vērsusies prokuratūrā. Tāpat dzīvokļu īpašnieki apmaksājuši arī dāsnos pabalstus darbiniekiem, kurus RNP izmaksājis, pārtraucot ar tiem darba attiecības. Konstatēti arī tādi gadījumi, kad pabalsti izmaksāti, darba attiecības pārtraucot pārbaudes laikā vai dažas dienas pēc pārbaudes laika beigām.

Kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes faktiskie izdevumi, kā arī izdevumi par zāles pļaušanas pakalpojumiem nav pamatoti ar atbilstīgiem dokumentiem, kas apliecinātu veikto darbu apjomu, vai arī attaisnojuma dokumentos uzrādītā informācija ir pretrunīga. Piemēram, remonti veikti, neizmantojot tiem nepieciešamos materiālus (darbinieks spējis nomainīt spuldzes, šim darbam neizmantojot nevienu spuldzi), darbi veikti brīvdienās un svētku dienās (Vecgada vakarā divi darbinieki krāsojuši durvis), strādājuši cilvēki, kuri vairs nav RNP darbinieki, aktos norādītās darbu stundas būtiski pārsniedz darba laika uzskaites tabulās norādītās stundas, kā arī konstatētas būtiskas zāles pļaušanas platību neatbilstības. Kopumā nav iespējams gūt pārliecību, vai un kādi darbi patiešām izdarīti un kādi materiāli tam izlietoti.

Pārbaudē secināts, ka pārvaldīšanas maksā RNP ir iekļāvis arī apšaubāmas lietderības biznesa pusdienu un reprezentācijas preču rēķinus, kā arī, iespējams, izdevumus par darbinieku privātām vajadzībām izlietoto degvielu.

Dzīvokļu īpašniekiem bijis jāsedz arī izdevumi, kas nav saistīti ar pārvaldīšanu, bet ir radušies RNP nolaidīgas rīcības rezultātā, piemēram, līgumsodi par maksājumu kavējumiem. Revīzijā arī konstatēti būtiski pārkāpumi iepirkumu jomā, tāpēc pastāv iespēja, ka RNP nav izvēlējies izmaksu ziņā efektīvāko un dzīvokļu īpašniekiem ekonomiski izdevīgāko pakalpojuma sniedzēju.

VK revidenti vērš uzmanību arī uz faktu, ka dzīvokļu īpašniekiem netiek sniegta skaidra informācija par izveidotajiem uzkrājumiem. Pārskatā par 2014.gada faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem RNP ir norādījis, ka avārijas situāciju lokalizēšanai un novēršanai ir izlietoti 1,5 miljoni eiro, taču revīzijā ir konstatēts, ka nepilns miljons no šiem līdzekļiem nav izlietots. RNP skaidro, ka "šie līdzekļi ir avārijas situāciju lokalizēšanai un novēršanai nepieciešamo finanšu līdzekļu fonds". Revidenti uzskata, ka RNP ir maldinājis dzīvokļu īpašniekus, jo nav informējis viņus par šāda fonda izveidi, turklāt apzināti pārskatā uzrādījis šos līdzekļus kā izlietotus. Turklāt mājām, kuru iedzīvotāji 2014.gadā atteikušies no RNP pakalpojumiem, uzkrātie finanšu līdzekļi nav atdoti.

Revidenti vērš uzmanību arī uz to, ka, līdzīgi kā RP SIA "Rīgas Satiksme", arī RNP ir noslēdzis līgumu ar biedrību "Arodbiedrību koordinācijas centrs".

Šā līguma ietvaros koordinācijas centrs pārstāv tikai divas arodbiedrības - LABA un LABA RNP, sedzot biedru kultūras, atpūtas, sporta un veselības uzlabošanas pasākumu izmaksas, kā arī piešķirot dažādus pabalstus Jāuzsver, ka 2014.gadā RNP bija gandrīz 2,9 tūkstoši darbinieku, no kuriem tikai vidēji 1,7 tūkstoši bija minēto arodbiedrību biedri.

Pērn RNP pārskaitījis centram 362 tūkstošus eiro. Lai gan šie izdevumi nav iekļauti pārvaldīšanas maksā, VK norāda, ka, tikai divu arodbiedrību biedriem dodot iespēju saņemt papildu labumus, tiek klaji pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips. Turklāt, līgumā neparedzot RNP tiesības kontrolēt piešķirto līdzekļu izlietojumu, nav iespējams gūt pārliecību, ka šie līdzekļi tiešām ir izlietoti paredzētajiem mērķiem. Par pamatotām aizdomām liecina fakts, ka koordinācijas centrs 2014.gadā nebija izlietojis 121 tūkstoti eiro, bet atskaitē par 2015.gadu šo līdzekļu atlikums vairs nav uzrādīts.

Revīzijas rezultātā sniegti 23 ieteikumi.

RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma norādīja, ka RNP noraida VK atsevišķus nepamatotus apgalvojumus, un par atsevišķām konstatētajām problēmām RNP jau iepriekš informēja, ka tās ir attiecināmas uz nozari kopumā, tostarp remonta darbu un avārijas situāciju novēršanas finansēšanu no uzņēmuma paša līdzekļiem. "Tāpat RNP ir jau informējis VK, ka izvēlētais revīzijas izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijis atbilstošs starptautiskiem standartiem un ļauj konstatēt tikai specifiskas situācijas, bet nevar raksturot uzņēmuma darbību kopumā," pauda Vaļuma.

Pēc viņas klāstītā, VK revīzijas secinājumi veikti, pamatojoties uz izlasi, kuras ietvaros, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti deviņās dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi trijās mājās, desmit sētnieku darbs piecās dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi, tādējādi ir saprotams, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

"RNP uzsvēra, ka uzņēmums apsaimnieko 4570 ēkas ar kopējo platību 8,4 miljoni kvadrātmetru, gada laikā RNP tiek doti 114 365 darba norīkojumi. Līdz ar to revīzijā iekļauto māju skaits, kas visticamāk izvēlētas pēc iedzīvotāju sūdzībām un ir atsevišķas problēmsituāciju mājas, nevar raksturot RNP portfeli un darbību kopumā," norādīja Vaļuma.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka neapstiprinājās arī sākotnējais VK apgalvojums, ka revīzijas pamatā ir liels skaits iedzīvotāju sūdzību, jo proporcionāli tas ir samērojams ar klientu un apsaimniekojamo māju skaitu. "Saņemto sūdzību skaits objektīvi var tik vērtēts mērot pret kopējo komunikācijas apjomu ar klientiem. Pagājušā gadā RNP saņēma 198 310 klientu zvanus, 68 018 iesniegumus, klātienē uzņēmumu apmeklēja 183 717 klienti. Uzņēmums apkalpo apmēram 170 tūkstošus dzīvokļu īpašumus," vēstīja RNP pārstāve.

Tāpat RNP pilnībā noraida VK nepamatotus pieņēmumus par darbinieku nelikumīgu nodarbināšanu. Uzņēmums ir informējis VK, ka ar revīzijā minētajiem darbiniekiem bija noslēgti tiesiski darba līgumi un to nodarbināšana veikta atbilstoši likumdošanas prasībām. RNP pastāvīgi izvērtē personāla nodarbinātības efektivitāti, un, ja nepieciešams, tiek veiktas izmaiņas. Arī šajā gadījumā 2015.gada februārī RNP valde konstatēja, ka konkrētā struktūrvienība nesasniedz tai noteiktos mērķus, un efektivitātes uzlabošanas nolūkos kā labākais risinājums tika pieņemts lēmums par struktūras optimizāciju un likvidāciju. VK pieņēmumi balstās uz to, vai darbiniekam ir bijis izsniegts dators, ka paroles ir ievadītas nekļūdīgi, kas neesot ticami. Tādi apgalvojumi izteikti, nevērtējot ne darba saturu, ne darba veikšanas vietu. Darbinieku skaits uzņēmumā ir samazināts no 3656 darbiniekiem 2013.gadā līdz 2981 darbiniekiem 2015.gadā, kas ir devis gandrīz miljona eiro ietaupījumu gadā personāla izmaksām," vērtēja Vaļuma.

Uzņēmumā norādīja arī VK iezīmēto problēmu ar remontdarbu un avārijas situāciju novēršanas finansēšanu no pārvaldnieka citas komercdarbības rezultātā gūtiem pašu ieņēmumiem, norādot, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus no saviem līdzekļiem, un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem. "RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai vai avārijas situāciju novēršanai un lokalizācijai," klāstīja kompānijas pārstāve.

Runājot par avārijas situāciju novēršanu, Vaļuma skaidroja, ka RNP ir pienākums nodrošināt ne tikai pamatpakalpojumu sniegšanu, bet arī nekavējošu rīcību avārijas situāciju novēršanai un lokalizācijai, un iespēju robežās no saviem līdzekļiem tiek finansēti arī avārijas situāciju novēršanas darbi. "Šādas situācijas nav plānojamas. Tāpēc pārskata pozīcijā "Avārijas dienesta pakalpojumi" daļēji tika iekļauti rezervētie līdzekļi iespējamo avārijas situāciju novēršanai nākotnē. Pret šādu RNP risinājumu likuma prasību izpildei iebildusi VK. RNP uzsver, ka informācija par dzīvojamās mājas finanšu līdzekļu sadalījumu pārskata perioda beigās visām dzīvojamām mājām ir ievietota mājas lietā, kas ir pieejama visiem dzīvokļu īpašniekiem pēc pieprasījuma. Līdzekļi, kas kalendārā gada ietvaros faktiski nav izlietoti avārijas situāciju novēršanas darbiem, netiek novirzīti citiem mērķiem, tie tiek uzskaitīti katras dzīvojamās mājas avārijas situāciju lokalizēšanas un novēršanas finanšu līdzekļu fondā. Kā pierādījums tam, ka RNP uzkrātie līdzekļi iespējamo avārijas situāciju novēršanai izmantoti mērķtiecīgi, norādāms klientu parāds RNP par iepriekšējos periodos veiktajiem avāriju novēršanas darbiem, kas sasniedz vairāk kā 1 miljona eiro apmēru (pēc situācijas 2014. gada 31. decembrī)," uzsvēra Vaļuma.

Attiecībā uz transporta izmaksām RNP informēja VK, ka 2014.gadā ir sākta uzņēmuma autotransporta aprīkošana ar GPS iekārtām un šobrīd tādas ir uzstādītas vairāk nekā 73% automašīnu. Tas ļāvis precīzāk kontrolēt un plānot autotransporta izmantošanu, kā rezultātā 2014.gadā degvielas patēriņa samazinājuma rezultātā uzņēmums ietaupījis 12 995 eiro.

Vaļuma arī minēja, ka uzņēmumā noteiktā kārtība paredz, ka darbu izpildei tiek dots uzdevums (darba norīkojums), kas paredz gan nepieciešamos materiālus, gan darba apjomu. Darba norīkojumā sākotnēji dotais uzdevums pēc situācijas izpētes uz vietas var izrādīties atšķirīgs. "Vēršam uzmanību, ka darba izpildi var nodrošināt darbinieki, kas sākotnēji nebija nozīmēti darbu izpildei. Piemēram, darba izpildes termiņš tiek pagarināts un sākotnēji nozīmētais darbinieks ir saslimis vai devies atvaļinājumā un tiek aizvietots. Līdz ar to darba uzdevums var nesakrist ar faktisko izpildes atskaiti. Piemēram, uz vietas, izpētot situāciju, tiek konstatēts, ka nav nepieciešams veikt, piemēram, spuldzes nomaiņu kā to paredzēja sākotnējais darba norīkojums, bet tiek veikts elektrokabeļa izolācijas remonts, un spuldze nav jāmaina. Tas nozīmē, ka darbs tika veikts, bet spuldze nebija nepieciešama," skaidroja RNP pārstāve.

Savukārt attiecībā uz darba laika un materiālu uzskaiti visā uzņēmumā šobrīd tiek izmantota vienota sistēma "Horizon". Darbinieki turpina pilnveidot iemaņas darbam ar sistēmu un ir iespējamas datu ievades kļūdas sistēmas ieviešanas etapā. Uzņēmums pievērsīs uzmanību darbinieku papildus apmācībai attiecībā uz sistēmas lietošanu, piebilda Vaļuma.