Kas darāms, lai bēgļus veiksmīgi integrētu Latvijā? Institūcijas nosauc problēmas  (274)

Valodas apguve, sociālie jautājumi, kā arī nevalstisko organizāciju iesaiste – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ko pirmdien, 24. augustā, Arābu kultūras centra organizētajā publiskajā diskusijā "Nevalstisko organizāciju loma bēgļu integrācijas jomā" kā būtiskus minēja valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kādas problēmas Latvijai vēl nepieciešams risināt.

Kā skaidroja Arābu kultūras centra vadītājs un Saeimas deputāts Hosams Abu Meri (V), diskusija tika "rīkota ar mērķi atspoguļot katras no bēgļu integrācijā iesaistīto iestāžu un organizāciju viedokli par iespēju savstarpēji sadarboties aktuālo bēgļu jautājumu risināšanā".

Lai izveidotu Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, izveidota starpinstitucionāla darba grupa.

Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (V) līdz 30. septembrim Ministru prezidentei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30. novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.

Darba grupā iesaistītas Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības un Vides un reģionālās attīstības ministrijas, paredzot iespēju pieaicināt ekspertus no citām ministrijām.

6. jūlijā Ministru Kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Saskaņā ar iekšlietu ministra Kozlovska nesen pausto, pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.

Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.

Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Eiropas Komisija maijā ierosināja kopumā dalībvalstīm divu gadu laikā izmitināt 60 000 patvēruma meklētāju. Divas trešdaļas no šī skaita nāktu no Itālijas un Grieķijas, kas šobrīd pakļautas vissmagākajam nelegālās imigrācijas spiedienam, bet atlikušie 20 000 tiktu uzņemti tieši no to izcelsmes vai tranzītvalstīm.

Vācija un Francija jau paziņojušas, ka abas kopā gatavas uzņemt vairāk nekā 21 000 patvēruma meklētāju.

Bēgļi ir cilvēku grupa, ko ir "grūti ierāmēt birokrātiski", tieši tāpēc, pilnveidojot bēgļu uzņemšanas integrācijas sistēmu, jāņem vērā nevalstisko organizāciju secinājumi, ka bēgļu integrācijai ir jābalstās uz individuālu pieeju. Tostarp ir jāvērtē, kādas ir bēgļu dotības, "kas ir tas, kādā veidā mēs varam izmantot un maksimāli veiksmīgi integrēt šos cilvēkus sabiedrībā".

Atsaucoties uz organizāciju "Patvērums "Droša māja"", Trofimovs skaidroja, ka bēgļi saskaras ar virkni problēmu brīdī, kad viņi vairs nesaņem valsts atbalstu. Viņš vērsa uzmanību, ka IeM darba grupa bēgļu uzņemšanai ziņojuma valdībai būtiska sastāvdaļa būs tieši tas, kādā veidā tiks nodrošināta atbalsta sistēma pēc tam, kad bēgļa vai alternatīvā statusu saņēmušai personai atbalsts beigsies.

IeM pārstāvis iezīmēja, ka, pirmkārt, tai ir jābūt individuālai pieejai. Otrkārt, nevalstiskai pieejai.

Individuālā pieeja, viņaprāt, ir jānodrošina tiklīdz persona ir saņēmusi statusu – alternatīvo vai bēgļa. Kā primārās lietas viņš minēja nodarbinātību un dzīvesvietu, kas ir "vajadzības piramīdas augšgalā".

Tāpat ministrijas pārstāvis skaidroja, ka šobrīd nav iespējams precīzi pateikt izcelsmes valstis bēgļiem, kurus Latvija uzņems. IeM darba grupā šobrīd notiek diskusijas par to, kādu personu kategoriju Latvija varētu visveiksmīgāk integrēt. "Tas būs visnotaļ kopīgs lēmums, lai visas nozares, kas iesaistītas integrācijā, varētu pateikt, ka tieši tāds te profils – cilvēka tips ir tas, ko mēs esam gatavi uzņemt," skaidroja Trofimovs.

"Mēs gribētu, lai šī sistēma tiktu izveidota tā, lai tā palīdzētu gan tiem 250 bēgļiem, gan tiem, kas katru gadu ierodas ārpus programmas," uzsvēra Geidāne. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka šo 250 personu uzņemšanas procedūra ir skaidra un tā nebūs citādāka kā parastā patvēruma piešķiršanas procedūra.

PMLP pārstāve uzsvēra, ka tiklīdz patvēruma meklētāji iegūst bēgļu vai alternatīvo statusu, viņiem ir jādomā par dzīvesvietu un jāiekļaujas darba tirgū, taču "mēs līdz šim esam redzējuši, ka valsts valodas apguve nav pietiekami efektīva. Ne visi pat to izmanto, jo tā ir viena apmācība nedēļa." Viņasprāt, būtu nepieciešama intensīvāka apmācība, lai nodrošinātu bēgļu integrāciju Latvijā.

Kā liecina PMLP apkopotie dati, apmēram 10% statusu saņēmušās personas ir no Āfrikas, 60% - no Sīrijas, Irākas, Irānas, Palestīnas un Afganistānas, 20% no bijušajām PSRS republikām. Tieši tiem 20%, kas nāk no bijušajām PSRS republikām, ir visvieglāk iekļauties sabiedrībā, jo viņiem ir "starpnieku" valoda, ar ko spēj sazināties, stāstīja pārvaldes pārstāve.

"Savukārt tiem, no citiem reģioniem, ir problēmas jau saziņas līmenī. Mēs šeit redzam lielu piesaisti no nevalstiskajām organizācijām, kas palīdzētu vadīt viņus cauri sadzīviskiem jautājumiem, nodrošinot saziņu ar institūcijām," skaidroja Geidāne.

Selga atkārtoti skaidroja ĀM pozīciju, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā piedalās, jo ir daļa ES, tāpēc jābūt solidāriem un politika jāveido kopīgi.

"ĀM mēģina panākt, lai to bēgļu un cilvēku, kas nonāk šādā situācijā, ka viņiem jāpamet māja, skaits būtu mazāks. Lai nebūtu kara situācijas, klimatisko izmaiņu situācijas un daudzu dažādu veidu, kad cilvēks nonāk pie situācijas, kad viņam jāpamet savas mājas," skaidroja ĀM pārstāvis, piebilstot, ka preventīvi jādara viss, lai šo situāciju nebūtu.

"Šī palīdzīgā roka ir nepieciešama arī [patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā] "Muceniekos", lai cilvēks nejustos pamests un svešā zemē bez palīdzības," uzsvēra KM pārstāve.

"Viena lieta ir kursi, kas notiek klasē. Bet no pieredzes ir skaidri redzams, ka cilvēks nespēj to [valodu] iemācīties tikai klasē, šeit ir vajadzīga praktiska palīdzība. Šo praktisko palīdzību mēs saskatām tieši tajā darbā, ko dara nevalstiskās organizācijas – gan piesaistot speciālistus, gan piesaistot brīvprātīgos. Tas tiešām ir ļoti nozīmīgs resurss," norādīja Kleinberga.

Lai gan KM ir saskārusies ar lielu spiedienu tieši bēgļu integrācijas jautājumos, bēgļu integrācijas jautājumi "nav viennozīmīgi Kultūras ministrijas kompetences jautājumi". Līdz ar valodas un kultūras kompetences jautājumiem ir ārkārtīgi svarīgi citi dzīves jautājumi – darbs, mājoklis, veselība, izglītība, tāpēc integrācijas politikas veidošanā ir jāpiedalās arī citām valsts institūcijām.

NVA nodarbojas arī ar integrāciju darba tirgū, sniedzot gan valsts valodas intensīvu apmācību, gan piedāvājot subsidētos nodarbinātības pasākumus, tāpat aģentūra rīko dažādus pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai un lekcijas par Latvijas darba tiesību un sociālo tiesību sistēmu.

NVA bezdarbnieku reģistros atrodas gan personas ar bēgļu, gan alternatīvo statusu, taču atsevišķas programmas šīm personām nav plānotas, ir paredzēts šos cilvēkus iesaistīt jau esošajās programmas, skaidroja Zvīdriņa.

Darbavietas, kur varētu strādāt bēgļi, ir atkarīgas no katra cilvēka individuālajām prasmēm un pieredzes, taču LM pārstāve vērsa uzmanību, ka Latvijas likums atsevišķām profesijām nosaka, ka ir nepieciešamas latviešu valodas zināšanās.

Darba attiecībās personas varēs stāties līdz ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Taču, lai persona nonāktu līdz NVA, ir nepieciešama sākotnējā informēšana par sociālās dzīves jautājumiem, valsts iekārtu, kultūru, kā arī padziļinātas lekcijas par darba tirgu, ko varētu īstenot nevalstiskās organizācijas, pauda LM pārstāve.

Šobrīd LM notiek diskusijas par papildu tulku nepieciešamību, jo nereti NVA ierodas cilvēki no trešajām pasaules valstīm un viņiem nav valodu zināšanu, ar kurām varētu sazināties ar NVA.

VM strādā pie sistēmas izveidošanas, kas paredzētu vienotu veselības pakalpojumu grozu neatkarīgi no tā, no kurienes persona ar bēgļa vai alternatīvo statusu būtu nākusi. Ir jādefinē, ko šie cilvēki var saņemt veselības aprūpes jomā.

Tāpat ir ļoti būtiski, lai patvēruma meklētājs, ierodoties Latvijā, pēc iespējas ātrāk saņemtu nepieciešamo ārstniecību, ja viņam ir konstatēts, piemēram, kāds vīruss.

VM pārstāve skaidroja, ka saskarē ar mediķiem pirmā problēma ir valodas barjera. Tāpēc būtu nepieciešama nevalstisko organizāciju palīdzība, kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu tikt tai pāri.

IZM pārstāve pauda ministrijas gatavību bēgļu uzņemšanai izglītības sistēmā, taču "viss būs atkarīgs no tā, kā cilvēki skolā, kā vecāki, kā vienaudži reaģēs uz bērnu ienākšanu". Tāpat, izvērtējot iepriekšējo integrācijas pieredzi, Papule pauda nostāju, ka viegli nebūs.

Attiecībā uz izglītības normatīvajiem aktiem problēmu nav, tie ir sakārtoti tā, lai izglītība personām ar bēgļu vai alternatīvo statusu būtu pieejama. Tālāk būtu jāveido diskusija ar skolas vadībām un pašvaldībām par atvērtās skolas veidošanu, kur ar šīm personām varētu strādāt citādākā veidā.

Runājot par nevalstisko organizāciju atbalstu, Papule pauda ideju, ka organizācijas varētu palīdzēt nodrošināt brīvprātīgos, kuri palīdzētu bērniem iejusties skolas vidē. Brīvprātīgie varētu būt ne tikai pieaugušie, bet arī vienaudži dažādos vecumos, "kas veidotu sabiedrības veiksmīgāku izpratni par jauninājumiem, par to, ka mēs esam atvērta un labsirdīga tauta".

Uz jautājumu, vai pašvaldības būtu gatavas uzņemt bēgļus, liela daļa norādījusi, ka nav. Lai gan pašvaldībām nereti ir vairāk vajadzību nekā iespēju, iespējams, pie vainas noraidošajai attieksmei ir izpratnes trūkums, secinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Publisko pakalpojumu departamenta direktors Aivars Draudiņš.

"Dati ir tādi, ka liela daļa pašvaldību, iespējams, izpratnes trūkuma dēļ ir pateikušas, ka šādu iespēju nav," skaidroja Draudiņš.

"Protams, rodas vesela virkne jautājumu, kas, protams, ir sadzīviski, bet visai sabiedrībai svarīgi. Piemēram, vai šie 250 bēgļi nav pirmie no 100 000 bēgļiem?" pauda VARAM pārstāvis. Pašvaldības uztraukuši arī jautājumi, vai bēgļi spēs integrēties konkrētajā teritorijā un sabiedrībā.

"No pašvaldību skatu punkta šobrīd pašvaldībās ir vairāk vajadzību nekā iespēju. Tas nozīmē, ka ir cilvēki, kas gaida rindā uz bērnudārzu, ir cilvēki, kas gaida cita veida palīdzību – dzīvokļus un citas lietas. Šie cilvēki ir sakārtoti prioritārā secībā, kādā veidā viņi var pretendēt uz šo vajadzību apmierināšanu. Kurā brīdī parādās bēglis, kādā veidā viņš, iespējams, apiet attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotājus? Kas notiek ar viņu līdz pakalpojuma saņemšanas brīdim? Tā ir virkne problēmu, kas Iekšlietu ministrijas darba grupai būs jārisina," atzīmēja Draudiņš.