Latvija cer, ka Nīderlandes prezidentūra veiksmīgi attīstīs iekšējās un ārējās drošības jautājumus  (5)

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēvičs tikšanās laikā ar vēstnieku, kas pie ministra ieradies iepazīšanās vizītē, apsveica ar jauno darba posmu Latvijā, kas būs īpaši spraigs, ņemot vērā Nīderlandes prezidentūru ES Padomē 2016. gada 1. pusē. Tikšanās laikā puses pauda gandarījumu par abu valstu līdzšinējo labo un izvērsto sadarbību. Ministrs pateicās par Nīderlandes iesaisti kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumos, tai skaitā NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijās Baltijas valstīs un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbā Rīgā, un ielūdza Nīderlandes ārlietu ministru Bertu Kūndersu apmeklēt vizītē Latviju.

Tāpat Rinkēvičs atzina, ka šobrīd plānotie Nīderlandes prezidentūras ES Padomē galvenie darbības virzieni idejiski turpina arī Latvijas prezidentūras prioritāros jautājumus. Latvijas prezidentūras laikā ES dienaskārtības priekšplānā nonāca arī terorisms un migrācija. "Iekšējai un ārējai drošībai ir jāiet roku rokā, un ceram, ka Nīderlandes prezidentūra šo jautājumu spēs veiksmīgi attīstīt. Migrācija ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas jārisina cēloņu līmenī, lai nebūtu jācīnās ar sekām," uzsvēra ministrs. Pārrunājot drošības situāciju reģionā, viņš atzina, ka svarīgi panākt stabilizāciju Ukrainā un Minskas vienošanās ievērošanu. Savukārt Austrumu partnerības ietvaros nozīmīgs ir vīzu liberalizācijas jautājums, īpaši ar Gruziju un Ukrainu.

Langenbergs darbu Nīderlandes Ārlietu ministrijā sāka 1979. gadā un līdz 2009. gadam ieņēma dažādus amatus Nīderlandes vēstniecībās Budapeštā, Vašingtonā, Kanberā, Dublinā, Briselē un pastāvīgajā pārstāvniecībā ES, kā arī strādāja ministrijas ANO atbruņošanās departamentā un vadīja nodaļu Eiropas integrācijas departamentā. No 2009. līdz 2013. gadam viņš bija vēstnieks Gruzijā un Armēnijā. Pirms kļūšanas par vēstnieku Latvijā Langenbergs bija Nīderlandes vēstnieks Slovēnijā.