No pussabrukušā nama Buru ielā izliek dzīvokļu īpašniekus - 17
Foto: LETA
Rīgas domes (RD) "Vienotības" frakcijas deputāti Nils Josts un Valdis Gavars, kā arī dzīvokļu Rīgā, Buru ielā 9, īpašnieki ceturtdien pārmeta Rīgas namu pārvaldniekam (RNP) bezdarbību un sliktu īpašuma apsaimniekošanu, informēja RD Mājokļu un vides komitejas sēdē.

Josts un Gavars izteica pārmetumus, ka RNP ir pieļāvuši vairāku desmitu tūkstošu eiro lielu parāda uzkrājumu un slikti apsaimniekojuši ēkas, tostarp nav organizējuši sapulces un nav veikuši nepieciešamos remontdarbus. Josts pauda, ka parāds par ēkām ir galvenokārt uz "pašvaldības dzīvokļu īrnieku sirdsapziņām", bet lielākā daļa iedzīvotāju bijuši godprātīgi. "Īpašums sabrūk, nodeg un beigās viņiem vēl ir jāmaksā par nojaukšanu," teica Josts.

RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis tikmēr norādīja, ka pārvaldnieks pats par saviem līdzekļiem ir pasūtījis konservācijas projektu, informējis būvvaldi par ekspluatācijas pārtraukumu, pārtraucis ūdensapgādi un elektroapgādi. Savukārt 29.augustā pārvaldnieks "veiks pasākumus, lai novērstu apdraudējumu cilvēkiem, kuri var ēkās iekļūt".

Kopumā kopš 1999.gada šo ēku uzturēšanai un remontam RNP ir veicis ieguldījumus, kas ir vairāk nekā 27 tūkstošu eiro apmērā, un šie līdzekļi ir dzīvojamās mājas parāds, teica Lecis. Viņš uzsvēra, ka RNP ir mēģinājis parādu piedzīt tiesas ceļā, taču "Latvijā tiesu sistēma nav efektīva, jo piedziņa aizņem vismaz divus un vairāk gadus".

Pārvaldnieks ir saņēmis arī pozitīvus tiesu nolēmumus, taču tā kā liela daļa iedzīvotāju ir maksātnespējīgi, tad parāds tik un tā netiek atdots.

Savukārt RNP iecirkņa "Zemgale" vadītāja pienākumu izpildītājs Edgars Nikolājevs norādīja, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jālemj un tad jāuzdod pārvaldniekam veikt konkrētus uzdevumus, tostarp norādot finansējuma avotu, taču Nikolājeva rīcībā nav neviena šāda lēmuma protokola. Viens no ēkas īpašniekiem ir RD Mājokļu un vides departaments.

Nikolājevs arī uzsvēra, ka īpašnieki atteicās pieņemt jebkādu lēmumu sapulcēs, kas tika organizētas pēc vienas no ēkām sienas iebrukšanas. "16.martā bija pirmā kopsapulce. Lēmumi tika iniciēti no pārvaldnieka puses. Viena iniciatīva bija nojaukšana, bet tā kā par šo lēmumu jābalso visiem 100%, tad tas netika atbalstīts. Par mājas konservāciju balsoja pret. Par atjaunošanu vajadzēja 50% plus vienu balsi, par to arī nenobalsoja. Neko viņi beigās nenolēma, tikai vienu - organizēt apsardzi, bet tā kā par to arī ir jāmaksā naudiņa, tad 23.martā nolēma apsardzi pārtraukt," sacīja Nikolājevs.

Tikmēr Gavars norādīja, ka līdz ēkas iebrukumam nekas netika darīts, uz ko Lecis atbildēja, ka viņš nevar komentēt, kāpēc iepriekšējā RNP "Zemgale" vadība to nav darījusi, kā arī RNP ieskatā ikvienai iesaistītajai pusei bija zināmi faktiskie apstākļi, diemžēl jautājums nav risinājies efektīvi.

Nikolājevs atzīmēja, ka vērā ņemams fakts ir tas, ka ēkas divarpus reizes pārsniedz savu kalpošanas ilgumu, un savlaicīgi neveicot renovācijas un kapitālremontus neviens nevar nodrošināt, lai šāda konstrukcija kalpotu kā jauna.

Uz komitejas sēdi bija ieradušies arī atsevišķi dzīvokļu īpašnieki, kuri arī pauda neapmierinātību par pārvaldnieka bezdarbību.

"Mēs rakstījām, mēs lūdzām - nevienam nebija nekādas darīšanas. Sapulces sākās tikai pēc avārijas, kad sabruka sienas. Jā, 2012.gadā RNP piedāvāja aukstā ūdensvada un kanalizācijas nomaiņu, kas izmaksā 8720 lati. Jā, mēs atteicāmies, jo tur vajadzēja sienas labot nevis ūdensvadu. Es tur nodzīvoju 12 gadus, un tas viss notika manu acu priekšā. Mums izbūvēja jaunus dūmvadus, bet pagrabā viņi sabruka, un visi melnie dūmi bija dzīvoklī," sacīja īpašniece.

Savukārt kāda cita īpašniece, kas nopirka dzīvokli dažus gadus atpakaļ, ir sašutusi par to, ka nekur nebija fiksēts, ka māja ir avārijas stāvoklī.

Kopumā komentējot RNP valdes darbību Lecis norādīja, ka viņa ieskatā tā strādā ļoti labi un mikroklimants ir pozitīvs. Lecis uzskata pārvaldnieks strādās arvien labāk un klienti būs apmierināt.

Jau vēstīts, ka RD deputāti otrdien atbalstīja pussabrukušās un degušās mājas Torņakalnā, Buru ielā 9, piespiedu sakārtošanu. Nojaukšana izmaksās 20 tūkstošus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Iztērētos līdzekļus iecerēts piedzīt no pārējiem kopīpašniekiem procentuāli atbilstoši domājamām daļām. Dzīvokļu īpašnieki iepriekš noradīja, ka nav apmierināti ar RNP darbību un, iespējams, vērsīsies tiesā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!