Sarkofāgs, mocīši, daudzmiljonu celtnes un Daugavas ūdens – ko Latvijā svēta garīdznieki  (25)

LU Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docents priesteris Andris Priede (Dr.Hist.Eccl) portālam "Delfi", vaicāts, kāpēc tiek svētītas arī laicīgas celtnes, transportlīdzekļi un sadzīves lietas, saka, ka kristietība cenšas pārāk nenošķirt sakrālo un sekulāro pasauli identiski, kā tas ir islāmā. Kristieši saka, ka Dievs ar Jēzus Kristus iemiesošanos ir sakralizējis visu un arī to, kas nepieciešams dzīvei - mašīnas, lietas, citus priekšmetus.

Lūgšanu teksti (baznīcā ir oficiāli apstiprināts lietu un to svētīšanai paredzētu lūgšanu saraksts - red.) apliecina, ka šādi mēs katru savas sekulārās darbības norisi pakārtojam Dieva aizgādībai un viņa rūpēm. Svētīts tiek jebkurš instruments vai lieta, kas kalpo cilvēka vai dzīvnieka labumam.

Bīskapam katoļu baznīcā ekskluzīvi rezervētas ir tiesības iesvētīt jaunus bīskapus - citu atšķirību funkcijās, ko var un ko nevar svētīt un iesvētīt priesteris, nav. Vienīgi īpašām lūgšanām varētu būt nepieciešama bīskapa "autorizācija", piemēram, eksorcismam, līdz ar to pasūtītājs ir tas, kurš izvēlas, kuru garīdznieku viņš vēlas aicināt svētīt konkrēto celtni, lietu vai norisi.

"Jebkurš pasūtītājs var aicināt to garīdznieku, kurš viņam labāk patīk, svētīt vai nu māju, ceļu, vai lielveikalu un skolu," tas ir atkarīgs no pasūtītāja. Teorētiski sava veida tāds kā labais tonis nosaka, ka uz pasākumiem konkrētas draudzes robežās tiek aicināts arī konkrētās draudzes garīdznieks. Konkrētu "izcenojumu" jeb "cenrāža" šādiem pakalpojumiem nav, un tādi nedrīkst būt. Ja cilvēks pēc tam izsaka savu pateicību, tad tas ir paša cilvēka ziņā, atzīmē Priede.Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, ko, neskaitot dievnamus, piemiņas plāksnes un svētbildes, Latvijā iesvētījuši dažādu konfesiju garīdznieki un kam tikusi pievērsta plašākas sabiedrības uzmanība.

2015. gadā Rundāles pils muzeja ekspozīcijā "Kurzemes hercogu kapenes" Jelgavas pilī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīja slavenākā Kurzemes hercoga - Jēkaba Ketlera - mātes hercogienes Sofijas (1582-1610) sarkofāgu un viņas pārapbedītās mirstīgās atliekas.

"Pēc restaurācijas darbiem, kas traucējuši hercogienes Sofijas dusu, nepieciešams atjaunot svēto mieru viņas pīšļiem," procedūras nepieciešamību laikrakstam "Zemgales Ziņas" pamatoja arhibīskaps Vanags. Arhibīskaps aicināja klātesošos padomāt par mātes sūtību, jo hercogienes Sofijas galvenais nopelns bijis radīt un izaudzināt tik ievērojamu personību kā hercogs Jēkabs, pašai bez lieka skaļuma un slavas pildot savu Dieva doto uzdevumu.

Kurzemes hercoga Vilhelma sieva hercogiene Sofija apbedīta alvas sarkofāgā, informēja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Bemberga.

Savukārt 2013. gada decembrī dabas parkā "Ogres Zilie kalni" tika atklāts skatu tornis, kas atrodas netālu no Dubkalnu ezera Ikšķiles novada teritorijā. To iesvētīja Ikšķiles evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Dzintars Laugalis.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga, Romas katoļu baznīcas Latvijā arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča un Latvijas pareizticīgās baznīcas metropolīta Aleksandra vadībā ticis iesvētīts jaunais mākslas muzejs "Rīgas Birža", kura restaurācijas projekta kopējās izmaksas bija 16 373 232 lati (23 297 010 eiro).

2008. gadā Vanags, Aleksandrs un toreizējais arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats iesvētīja Dienvidu tiltu, kura izmaksas tika lēstas vairāk nekā 0,5 miljardu latu, kas atbilst 0,7 miljardiem eiro, apjomā. Iepriekš, 2005. gadā, aģentūra LETA vēstīja, ka triju Latvijas lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji - Vanags, Aleksandrs un Jelgavas Metropolijas Romas katoļu baznīcas bīskaps Antons Justs svinīgi iesvētīja Dienvidu tilta balstus, bet, lai piekļūtu tilta balstiem Daugavā, izmantoja jahtu "Ayupa", kura piederēja toreizējā aizsardzības ministra Einara Repšes (JL) un viņa draudzenes Rūtas Raginskas tūrisma uzņēmumam "Sirocco".

Tāpat garīdznieki iesvētīja arī par 12,4 miljoniem latu, kas atbilst 17,6 miljoniem eiro, uzbūvēto Austrumlatvijas reģionālo daudzfunkcionālo centru jeb Latgales vēstniecību "Gors". Tā būvniecība tika sākta 2010. gadā.

Pasākumā, kas bija veltīts pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikācijai un notika jaunuzceltajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā jeb LNB, ēku svētīja katoļu arhibīskaps metropolīts Stankevičs. Oficiālas "iesvētīšanas" ceremonijas gan šai ēkai nebija.

Pirms dažiem gadiem, apritot 75 gadiem kopš Brāļu kapu memoriāla izveides, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Pāvils Brūvers un Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs no jauna iesvētīja Rīgas Brāļu kapu ansambli.

Šā gada pavasarī Stankevičs iesvētīja arī "Svētās ģimenes māju" Rīgā, Klostera ielā, kas ļaus ģimenēm saņemt garīgu, sociālu, psiholoģisku un izglītojošu atbalstu, integrējot kristīgās vērtības sabiedrībā.

Savukārt 2012. gadā Sv. Nikolaja Ventspils pareizticīgo baznīcā Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs iesvētīja deviņus zvanus, kuri baznīcai uzdāvināti 2011. gada 4. septembrī, kad Ventspilī svinēja pilsētā vienīgās pareizticīgo baznīcas 110 gadu jubileju. Zvani atvesti no Ukrainas, tos baznīcai uzdāvināja AS "Baltic Coal" termināla Doņeckas akcionāri. Pēdējo reizi zvani Ventspilī tika iesvētīti pirms 111 gadiem, iesvētot pašu pareizticīgo dievnamu.

2013. gada jūnijā Romas pāvests Francisks Vatikānā svētīja vairāk nekā tūkstoti motociklistu, kas ar saviem dzelzs kumeļiem Romā bija ieradušies par godu leģendārā motociklu ražotāja "Harley Davidson" 110 gadu jubilejai, ko uzņēmums togad svinēja. Vairāk nekā tūkstotis no visas pasaules sabraukušo ādas vestēs tērpto motociklistu pievienojās desmitiem tūkstošu lielajam ticīgo pūlim. "Harley Davidson" par godu savai jubilejai pāvestam pasniedza divus motociklus un ādas jaku, ko gan pāvests nepaturēja sev, bet pārdeva izsolē, iegūto naudu atdodot labdarībai.

Taču vēl pirms tam - 2013. gada aprīlī - Latvijas moto sezonas atklāšanas dienā, notika Kristīgās motociklistu apvienības rīkotā motociklu svētīšana. Tā bija jau otrā reize, kad Latvijas kristīgie motociklisti pulcējās, lai kopā lūgtu Dieva svētību un palīdzību negadījumu briesmās. Kristīgā motociklistu apvienība darbojas jau 36 gadus un pastāv 28 pasaules valstīs. Viss aizsākās ASV, kur šobrīd ir 150 000 biedru. Motociklu svētīšana ir brīdis, kad garīdznieki aizlūdz par to, lai, braucot ar motociklu, pēkšņi nenotiktu kāda tehniska problēma, lai paši motobraucēji nebūtu pārgalvīgi un atbildīgi izvērtētu savas spējas un prasmes. Turklāt šie aizlūgumi stiprina būt par liecību citu motobraucēju vidū. Motocikli tika svētīti Rīgas Kristus Karaļa draudzē, kur kalpo priesteris Marcins Vozņaks, kas pats vairākus gadus ir bijis aktīvs motobraucējs un cietis arī avārijās.