Kā informēja RNP pārstāve Santa Vaļuma, ziņojuma gala versijā ietverta virkne ieteikumu uzņēmuma darba uzlabošanai, bet neesot konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi RNP darbībā. Attiecībā uz atsevišķu darbinieku nodarbināšanu VK esot izteikusi šaubas par likumību, ko RNP pilnībā noraida. Visa informācija jau ir iesniegta tiesībsargājošām iestādēm, un RNP ir pārliecināts, ka pēc faktu izpētes jebkādas bažas tiks kliedētas.
Savukārt, saskaņā ar VK ieteikumiem uzņēmums ir sagatavojis ieteikumu ieviešanas plānu, lai izpildītu 23 darba uzlabošanas pasākumus.
RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis norāda, ka "namu apsaimniekošana nav viegla darbības sfēra, un sadarbība ar VK ir ļāvusi gūt vērtīgu skatu no malas". "Kā jau jebkuram uzņēmumam mums ir, ko uzlabot, un pie kā jāstrādā. Patlaban svarīgi nezaudēt mūsu klientu uzticību. Noteikti ņemsim vērā VK ieteikumus darba uzlabošanai un arī paši kritiski vērtēsim, ko varam darīt labāk," pauž Lecis.
RNP uzskata, ka VK veiktais darbs ir ļāvis identificēt atsevišķas problēmas, un uzņēmums pie to novēršanas jau iepriekš ir strādājis un turpina strādāt. Diemžēl revīzijas gaitā esot nācies konstatēt, ka "VK nevēlas skatīt un analizēt pārvaldības procesus pēc to jēgas un būtības". RNP ieskatā par pilnīgi absurdiem būtu uzskatāmi VK izteikumi, ka uzņēmums pēc būtības nav komersants, tam nav mērķis strādāt ar peļņu un tā darbība ir terminēta līdz pašvaldības funkciju izpildes pabeigšanai. Par šiem un citiem aspektiem RNP bija iesniedzis sūdzību VK padomei.
VK ieteikumu sarakstā ietvertajos uzdevumos RNP neesot neviena tāda uzdevuma, kurš būtu vērsts uz RNP prettiesiskas vai nelietderīgas darbības seku novēršanu. Līdz ar to RNP ieskatā VK nav konstatējusi RNP darbībā normatīvo aktu pārkāpumus.
Attiecībā uz VK izteiktajām aizdomām par nelikumīgu darbinieku nodarbināšanu - RNP pilnībā šādus pārmetumus noraida. RNP darbinieku nodarbināšana esot bijusi tiesiska un atbilst Darba likuma prasībām. RNP kā darba devējs Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un termiņā katru Attīstības projektu nodaļas darbinieku reģistrējusi kā darba ņēmēju. Pretēji VK apgalvotajam, visiem RNP Attīstības projektu nodaļas darbiniekiem, kuri bija darba tiesiskajās attiecībās ar RNP laikā no 2014. gada 26. augusta līdz 2014. gada 12. novembrim, esot piešķirti amata pienākumu izpildei nepieciešamie materiālie resursi. Materiālie resursi darbiniekiem (galds, krēsls, dators un citi) nav tikuši pieprasīti tajos gadījumos, kad izveidotā darba vieta ar tiem jau bija aprīkota.
RNP informējusi VK, ka pastāvīgi tiekot izvērtēta personāla nodarbinātības efektivitāte, un, ja nepieciešams, tiekot veiktas izmaiņas. Šā gada februārī RNP valde konstatējusi, ka Attīstības projektu nodaļa nesasniedz tai noteiktos darbības mērķus, un efektivitātes uzlabošanas nolūkos kā labākais risinājums ticis pieņemts lēmums par struktūras optimizāciju un funkciju pārdali.
Ievērojot minēto, RNP ieskatā nepastāvēja nedz steiga, nedz nepārdomāti un nepamatoti pieņēmumi, kā to nepamatoti norādījusi VK, saistībā ar lēmuma pieņemšanu par Attīstības projektu nodaļas likvidāciju. RNP valde vairāku mēnešu periodā, sistēmiski izvērtējot Attīstības projektu nodaļas darbu, esot nonākusi pie pamatota secinājuma par minētās nodaļas likvidāciju, tās funkciju un uzdevumu pārdali, tādējādi nodrošinot RNP šā gada budžetā finanšu līdzekļu ekonomiju vairāk nekā 28 400 eiro apmērā un darba devēja sociālā nodokļa ekonomiju vairāk nekā 6700 eiro apmērā.
RNP arī uzsver, ka neveic darbinieku atlasi pēc politiskās piederības, sakot, ka to aizliedz arī Darba likums. Visa informācija, kas attiecas uz darbinieku nodarbināšanu Attīstības projektu nodaļā, ir sniegta tiesībsargājošām institūcijām, un RNP ir pārliecināts, ka VK bažas tiks kliedētas.
Attiecībā uz pabalstu izmaksu RNP uzskata, ka katra vienošanās par darba attiecību izbeigšanu ir individuāla un ļauj uzņēmumam izvairīties no ilglaicīgām tiesvedībām. Pēdējos divos gados esot veikta būtiska RNP struktūras, darbinieku un atalgojuma politikas izmaiņas un optimizācija. Rezultātā darbinieku skaits samazināts par 675 darbiniekiem jeb no 3656 darbiniekiem 2013. gadā līdz 2981 darbiniekam 2015. gadā. Veikto strukturālo reformu rezultātā ietaupījums esot 974 693 eiro. Lai ievērotu sistēmisku pieeju pabalstu izmaksām, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku pusēm savstarpēji vienojoties, RNP izstrādāšot vienotus kritērijus to piešķiršanai.
Attiecībā uz uzņēmuma transportlīdzekļu efektīvāku izmantošanu RNP piekrīt, ka nepieciešama plānošanas un kontroles procesu uzlabošana. Patlaban 73% no visām RNP valdījumā esošajām automašīnām ir aprīkotas ar globālās pozicionēšanas sistēmu. Tas esot ļāvis ietaupīt 12 995,43 eiro.
Attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem RNP skaidro, ka atbilstoši VK ziņojumam uzņēmuma reprezentācijas izdevumiem ir tērēti 548 eiro, tajā skaitā apmeklētājiem paredzētais cienasts un darījuma pusdienas ar uzņēmuma partneriem. Lai arī uzņēmuma privātiem partneriem darījuma tikšanās ārpus biroja ir normāla prakse, RNP jau iepriekš ir respektējusi VK viedokli, un šāda prakse esot izbeigta.
RNP nepiekrīt VK secinājumam par nepamatoti paaugstinātu pārvaldīšanas maksu. RNP uzsver, ka vidējā pārvaldīšanas maksa uzņēmuma apsaimniekotajās dzīvojamās mājās (bez uzkrājuma veidošanas plānotajiem remonta darbiem) 2014. gadā bija 0,4665 eiro par kvadrātmetru, savukārt 2015.gadā tā samazinājusies līdz 0,4645 eiro par kvadrātmetru. "Samazinājums var šķist nenozīmīgs, tomēr jāņem vērā, ka ar šā gada 1.janvāri valstī tika palielināta minimālā darba samaksa, kas arī būtiski ietekmē pārvaldīšanas izdevumus. Tomēr RNP spējusi optimizēt izmaksas un nepaaugstināt klientiem pārvaldīšanas maksas apmēru," skaidroja Vaļuma.
Attiecībā uz zāles pļaušanu RNP atzīst, ka ir gadījumi, kad faktiski pļaujamās platības atšķiras no platības, kuras pļaušanai paredzētās izmaksas iekļautas kalendārā gada pārvaldīšanas maksā. Turklāt novirze bijusi abos virzienos - pļaušana veikta gan lielākā, gan mazākā platībā, nekā ieplānots pārvaldīšanas maksā. Attiecīgi zāles pļaušanas izmaksas faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatos iekļautas pēc faktiski izpildītā darba apjoma. Neprecizitāte plānā ar faktu skaidrojama ar to, ka no pārvaldīšanas maksas plānošanas perioda līdz faktiskajai darbu izpildei paiet gandrīz gads - datu apkopošana nākamā gada pārvaldīšanas maksas plānošanai sākas jau kārtējā gada vasaras beigās. RNP uzsver, ka VK revīzijas ziņojumā izteiktie pieņēmumi nav apstiprinājušies. RNP ieskatā neesot konstatēti fakti, ka dzīvojamo māju faktiskajos pārvaldīšanas izdevumos būtu norakstīti darbi, kuri faktiski nav veikti, vai arī norakstīto darbu apjoms būtu lielāks, nekā faktiski paveikts. RNP iesniedza pamatotus pierādījumus un norādīja, ka VK apgalvojumi ir maldīgi. VK uzņēmuma iesniegtos pierādījumus neesot vērtējusi.
Tikmēr RNP pilnībā piekrīt un atbalsta VK aicinājumu uzņēmuma klientiem - dzīvokļu īpašniekiem - vairāk iesaistīties un piedalīties mājas pārvaldīšanas procesos. Praktiski visus jautājumus, kas saistīti ar mājas pārvaldīšanu, dzīvokļu īpašnieki var lemt, pieņemot kopības lēmumu.
Kā ziņots, dzīvokļu īpašnieki Rīgā ir spiesti apmaksāt pašvaldības uzņēmuma RNP nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, kā arī fiktīvi nodarbinātus cilvēkus, revīzijā secinājusi VK.
Revidenti secinājuši, ka uzņēmuma noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un to nav iespējams salīdzināt ar RNP faktiskajiem izdevumiem. Maksā esot iekļauti arī tādi izdevumi, kas nemaz nav saistīti ar ēkas pārvaldīšanu.
VK vēl pirms ziņojuma publiskošanas vērsās prokuratūrā par atsevišķiem konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp par iespējamiem 13 fiktīviem darbiniekiem. Jau ziņots, ka RNP kopš aprīļa vidus, VK pārbaudes laikā, tikusi likvidēta Attīstības projektu nodaļa un atlaists tās vadītājs Agnis Kalnkaziņš. RNP tolaik norādīja, ka pārmaiņas notikušas, lai optimizētu un uzlabotu uzņēmuma darbu.
RNP atsevišķus VK pārmetumus noraidīja jau pirms VK revīzijas ziņojuma publiskošanas.
RNP izvērtēs VK revīzijas ziņojuma gala versiju, kā arī VK padomes lēmumu, lai lemtu par uzņēmuma turpmāko rīcību, tostarp iespējamu vēršanos tiesā pret VK.
Rīgas domes priekšsēdētājs un RNP kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs (SC) pauda, ka viņa rīcībā neesot informācijas par nelikumīgām darbībām uzņēmumā. Viņš sacīja, ka tiesībsargājošās institūcijas vērtēs VK konstatēto, ko RNP ir apstrīdējis. Pēc procesa beigām viņš arī varēšot sniegt komentārus.
Jautāts, vai viņu apmierina RNP vadība, Ušakovs sacīja, ka pašreiz viņam neesot iebildumu ne pret valdes darbu, ne pret priekšsēdētāja Ivo Leča sniegumu.
Arī Lecis atzina, ka valdes darbu vērtē pozitīvi - tā strādājot ļoti labi un gatava darbu turpināt.
Tikmēr Rīgas domes opozīcija aicina sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai lemtu par RNP valdes atlaišanu.