Tatāru-baškīru biedrības pārstāvis nedomā, ka ar bēgļiem Latvijā nokļūs radikālas personas  (14)

Viņš uzskata, ka vajag palīdzēt bēgļiem un Latvijas sabiedrībai nevajadzētu baidīties no islāma. "Jau 113 islāmticīgo ir Latvijā oficiāli, un jūs nedzirdat nevienu sliktu vārdu par islāmu," norādīja Zainullins.

Pagaidām nav runāts par to, vai Latvijas islāmticīgie būtu gatavi savās ģimenēs pieņemt bēgļus, taču iepriekšējos desmit gados Latvijas musulmaņi ar naudu un ēdienu ir palīdzējuši cilvēkiem, kuri mitinājušies patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos, norādīja biedrības vadītājs.

Tiem bēgļiem, kuriem būs darbs un dzīvesvieta, nebūšot problēmu dzīvot Latvijā. "Mums nav radikāļu. Visi cilvēki, kuri ierodas Latvijā, pirmkārt iet uz mošeju, mēs redzam šos cilvēkus, ko viņš grib un kāds viņš izskatās, taču pagaidām es neredzu nevienu radikālu cilvēku," uzsvēra Zainullins.

Problēma esot tajā, ka Afganistānā, Irākā un citās islāmticīgo valstīs ļoti daudz musulmaņu tiek nogalināti. "Nevajag karu, un viss būs beidzies. Vajag beigt karu, un nebūs problēmas," savu viedokli pauda Zainullins.

Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai, ceturtdien sanāca uz kārtējo sēdi, kurā piedalījās reliģisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji.

Nav izslēgts, ka daļa uz Latviju sūtīto 250 bēgļu pēc reliģiskās pārliecības būs musulmaņi, taču galvenais kritērijs bēgļa uzņemšanai nebūs reliģiskā pārliecība, bet tas, vai viņš atbilst patvēruma meklētāja statusam, žurnālistiem pastāstīja Pētersone-Godmane.

Iekšlietu ministram līdz 30. septembrim Ministru prezidentei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30. novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jau ziņots, ka valdība 6. jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.

Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) iepriekš pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.

Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.

Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Patvērumu Latvijā kopš 1998. gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.