Krievija kļuvusi daudz spēcīgāka nekā iepriekš un nekur nepazudīs, diskusijā atzīst eksperti  (226)

LĀI direktors Andris Sprūds diskusijā pauda, ka Eiropa saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Šobrīd Eiropas Savienības (ES) dienaskārtībā ir bēgļu krīze, ko jau daudzi paspējuši nodēvēt par to brīdi, kas ietekmēs visas savienības nākotni. Tomēr šādi brīži ir bijuši arī iepriekš. Sprūds norādīja, ka vēl pirms dažiem mēnešiem aktuāla bija Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas un arī joprojām nevar runāt par monetārās savienības stabilitāti. Tāpat trausla ir situācija Ukrainā un joprojām sarežģītas ir Krievijas un rietumu attiecības.

Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung – FES) pārstāvis Rihards Krums (Rihard Krumm) tikmēr uzsvēra, ka nepieciešama jauna austrumu politikas fāze, jo ir mainījies līdzšinējais ietvars. "Krievija ir daudz spēcīgāka nekā jebkad. Tās ekonomika piedzīvo grūtības, tomēr Krievija ir spēcīga. Mums tas ir jāpieņem un ar to jāstrādā," teica Krums. Eksperts noraidīja bieži dzirdamo viedokli, ka Krievijas rīcību nevar saprast, uzsverot, ka patiesībā tā ir ļoti racionāla valsts. Šobrīd attiecības ar Krieviju ir saspīlētas, tomēr ES nepieciešams meklēt jaunus komunikācijas kanālus, jo citu iespēju nemaz neesot, uzskata Krums.

Krievijas Ārpolitikas lietu padomes pārstāve Darja Kašpekova (Daria Khaspekova) savukārt atzina, ka Ukrainas notikumi dramatiski mainījuši uzticību starp Maskavu un ES. "Mē redzam, ka Eiropa no jauna ir sadalīta divās daļās - Rietumos un Krievijā. Tas daudziem ekspertiem liek runāt par jaunu Aukstā kara laikmetu un daudzi tajā vaino Krieviju. Tomēr konflikta cēloņi sakņojas nacionālās identitātes krīzē. Nacionālās identitātes krīzē postpadomju telpā. Mēs nevaram vainot [tikai] Krieviju," uzsvēra Kašpekova.

Tāpat Krievijas eksperte norādīja, ka Krievija vienmēr ir bijusi Eiropas valsts un atbalstījusi Eiropas vērtības. Lai arī attiecības starp rietumiem un Krieviju vairs nebūs tādas pašas, tomēr ir kopīgas problēmas - bēgļu krīze un terorisms - kuru risināšanā nepieciešams sadarboties.

Piektdien Rīgā LĀI organizē publisku diskusiju un grāmatas "Rīgas Dialogs: kopīga drošības vide. Pārdomas pēc Rīgas Drošības Semināra 2015" prezentāciju par Latvijas, Baltijas jūras reģiona, Eiropas un transatlantiskās drošības jautājumiem Ukrainas krīzes kontekstā. Diskusiju atbalsta Friedrich Ebert Foundation, kā arī Nuclear Threat Initiative un European Leadership Network. Pasākuma mērķis ir izvērtēt drošības situāciju transatlantiskā, pan-Eiropas un reģionālā kontekstā, kā arī sniegt ieskatu nākotnei.

LĀI norāda, ka gan Latvijas, gan Eiropas, gan transatlantiskā drošība pašreiz piedzīvo dziļāko krīzi kopš Aukstā kara beigām. Situācija Ukrainā, Krimas aneksija un ieilgušais konflikts Ukrainas austrumos liek gan valstīm, gan politikas veidotājiem, gan ekspertiem pārskatīt šī brīža drošības politiku reģionā un pasaulē. Rakstu krājums "Rīgas Dialogi: kopīga drošības vide. Pārdomas pēc Rīgas Drošības Semināra 2015" ietver vairākus analītiskus rakstus, kas analizē Krievijas attiecības ar Rietumiem, izmaiņas Krievijas drošības stratēģijā, jaunos izaicinājumus, ko Baltijas jūras reģionam rada krīze Ukrainā, kā arī izskata potenciālos scenārijus tam, kā var attīstīties reģionālās drošības situācija.

Pasākumā piedalās eksperti no Krievijas un Eiropas Savienības valstīm.