Delfi foto misc. - 44430
Foto: LETA
No seksuālās vardarbības cietušā bērna personas dati tikuši publiskoti "Lursoft IT", "Firmas.lv" un "Crediweb.lv" vietnēs, atzina "Lursoft IT" valdes locekle Daiga Kiopa.

"Lursoft IT", veicot pārbaudi konstatējis, ka cietušā bērna dati 3.septembrī publiski bijuši "Lursoft" vietnē, kā arī divu citu UR informācijas atkalizmantotāju portālos - "Firmas.lv" un "Crediweb.lv". Bērna personas dati 3.septembrī bijuši pieejami portālu autorizētiem lietotājiem laika posmā no plkst.13 līdz 15, informēja Kiopa.

Kiopa norādīja, ka "Jesper Rasmussen" reģistrācijas lietā esošo lēmumu par mantas arestu, kurā bija norādīti arī no seksuālas vardarbības cietuša bērna dati, "Lursoft IT" kā UR informācijas atkalizmantotājs ir saņēmis, pamatojoties uz licences līgumu.

"Lursoft IT" valdes locekle norāda uz Valsts policijas un UR atbildību par sensitīvās informācijas nekvalificēšanu kā ierobežotas pieejamības informāciju.

"Nododot šo informāciju atkalizmantotājiem ne dokumenta autors (Valsts policija), ne iestāde (UR) šo informāciju, atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai, nebija klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju," pauda Kiopa.

"Balstoties uz 3.septembrī mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicēto ziņu, "Lursoft IT" veica analīzi un konstatēja, ka lēmums, kurā ietverti fiziskas personas dati, un kuru esam saņēmuši no UR, ir pieejams "Lursoft" datu bāžu (lursoft.lv) autorizētiem lietotājiem. Attiecīgais lēmums no "lursoft.lv" portāla pēc šī fakta konstatēšanas tika izņemts nekavējoties," sacīja uzņēmuma valdes locekle.

Datu valsts inspekcija par šo gadījumu uzsākusi pārbaudi. UR līdz pirmdienai, 7.septembrim, jāsniedz paskaidrojumi Datu valsts inspekcijai saistībā ar no seksuālas vardarbības cietušā bērna personas datu noplūdi. "Datu valsts inspekcija noteica aizliegumu UR turpināt personas datu publiskošanu. UR ir jānodrošina šī aizlieguma ieviešana arī attiecībā uz visiem, kam viņi ir nodevuši personas datus. UR ir sniedzis informāciju par šī aizlieguma izpildi," pavēstīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Līva Rancāne.

Vienlaikus, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) rosinājis nepagarināt līgumu ar Datu valsts inspekcijas vadītāju Signi Plūmiņu. Šis jautājums 8.septembrī tiks skatīts valdībā.

TM pārstāve Laura Majevska skaidroja, ka Rasnačs nākamo inspekcijas izraudzīsies ar konkursa palīdzību. Konkursā varēs piedalīties ar Plūmiņa. Rasnačs no jaunā inspekcijas vadītaja vēlēsies saņemt priekšlikumus par inspekcijas turpmāko darbu.

Jau ziņots, ka laikraksts "Kurzemes vārds" ceturtdien vēstīja, ka Liepājas tiesā skatīta krimināllieta, kurā par pornogrāfisku materiālu izgatavošanu, izplatīšanu un apriti sodīts uzņēmuma "Jesper Rasmussen" valdes priekšsēdētājs. Šajā reizē spriedums bijis notiesājošs un ir stājies spēkā.

Sodītajam 46 gadus vecajam vīrietim, uzņēmējam no Dānijas, ir tāds pats vārds un uzvārds, kā minēts firmas nosaukumā – Jespers Rasmusens. Notiesātais apsūdzēts pēc Krimināllikuma 162.panta 2.daļas un 166.panta 2.un 4.daļas.

Plašu ažiotāžu ceturtdien izraisīja cietušā bērna personas datu noplūde publiskajā telpā.

Opozīcijā esošā "Saskaņas" Saeimas frakcija rosinās tieslietu ministra Rasnača demisiju saistībā ar no seksuālas vardarbības cietušā bērna personas datu noplūdi, sacīja "Saskaņas" deputāts Andrejs Elksniņš, uzsverot, ka TM ir atbildīga par sodu piemērošanas politiku, normatīvo aktu izstrādi, kā arī personu datu aizsardzību.

Rasnačs paziņojis, ka datu noplūde ir rupjš likuma pārkāpums un pamats kriminālprocesa uzsākšanai. "Šobrīd pārmetumi valsts pārvaldes iestādēm ir nepamatoti, jo pēc veiktās faktu pārbaudes manā rīcībā ir informācija, ka šo pārkāpumu darbā ar fiziskās personas datiem pieļāvis kāds no UR informācijas saņēmējiem – datu atkalizmantotājiem –, kas ir atbildīgi par ar likumu aizsargātās informācijas nepublicēšanu. Uzskatu, ka notikušais ir nopietns pamats kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma 145. panta, proti, par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem," pauda Rasnačs.

Arī UR pārstāve Evija Ivdra iepriekš teica, ka no seksuālās vardarbības cietušās meitenītes personas datus publiskojis kāds no četriem UR klientiem.

Četri informācijas saņēmēji jeb informācijas atkalizmantotāji ir "Lursoft IT", "Firmas.lv", "Crefo Rating" un "Kredītinformācijas Birojs".

Ivdra skaidroja, ka līgumā ar informācijas saņēmējiem ir punkts par obligātu personas datu aizklāšanu pie informācijas tālākas publicēšanas likumā noteiktajos personas datu aizsardzības gadījumos. Līdz ar to šis līguma punkts ir pārkāpts, un UR neizslēdz iespēju līgumu lauzt, pavēstīja UR pārstāve.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!