Savukārt citu vecuma grupu respondenti biežāk uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā ir pasliktinājusies. Liela jauniešu daļa arī norādījuši, ka izglītības kvalitāte Latvijā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies.
Kā liecina aptaujas dati, 28% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem uzskata, ka pēdējo gadu laikā ir vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, savukārt citās vecuma grupas šādu atbildi sniedza no 16% līdz 18% aptaujāto. Visās vecuma grupas lielākā respondentu daļa - no 46% līdz 42% aptaujāto - pauda viedokli, ka izglītības kvalitāte nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies.
Savukārt 19% respondentu vecumā līdz 24 gadiem uzskata, ka izglītības kvalitāte ir pasliktinājusies. Pārējās vecuma grupās šādu atbildi sniedza no 24% līdz 29% respondentu.
Pētījumā respondenti arī tika lūgti atzīmēt, kuras ir vissteidzamāk risināmās problēmas Latvijas skolās. Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti minēja labu skolotāju trūkumu - tā atbildēja 48% šīs vecuma grupas respondentu. Salīdzinoši bieži - 38% gadījumos - jaunāka gadagājuma respondenti atzīmējuši arī zemas skolotāju algas un nepietiekamu mācību kvalitāti.
Respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji kā vissteidzamāk risināmo problēmu skolās atzīmējuši slikto materiāli tehnisko nodrošinājumu - 36%. Tikmēr respondenti vecumā grupās no 35 līdz 44 gadiem (58%), no 45 līdz 54 gadiem (61%) un arī no 55 līdz 74 gadiem (60%) bieži minējuši disciplīnas trūkumu skolēnu vidū.
"DNB Latvijas barometrs" ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
