Eksperimenta laikā žurnālisti uzdevās par nevalstiskās organizācijas pārstāvjiem, kas apzina bēgļu iespējas Latvija.
Lai gan ārstu profesijas ētika aizliedz ārstiem šķirot pacientus vairāki eksperimenta laikā uzrunātie ārsti pret bēgļiem izrādījušu nepatiku, liekot zvanīt uz citām ārstu praksēm vai apgalvojot, ka bēgļus pierakstīs tikai tad, ja kāds spiedīs to darīt.
Saskaņā ar raidījuma vēstīto daļa ārstu atteikuši un aizbildinājušies, ka viņu ārstu prakses jau ir pilnas, tāpēc nekādus bēgļus uzņemt vairs nevar. "Man prakse ir pilna, paldies. Man pietiek darbiņa ar savējiem," paudusi Inese Lejniece no Pļaviņu novada. Savukārt Jūrmalas ģimenes ārste Inta Simsone žurnālistiem norādījusi, ka viņai ir "ļoti daudz pacientu, ļoti daudz problēmu, daudz darba." Taču, atsaucoties uz Nacionālā veselības dienesta informācija, raidījums vēsta, ka abām ārstēm prakses tomēr nav pilnas.
Daži ģimenes ārsti vispār atteikušies iesaistīties sarunās par bēgļu pieņemšanu. Savukārt ģimenes ārsts Kārlis Zvērs no Madonas novada esot spriedis, ka tas būtu tāpat kā strādāt ar noziedzniekiem, bet Alojas novada ģimenes ārsts Zigurds Ozoliņš norādījis, ka ''šeit pie mums nav jābūt nevienam no viņiem, nekādā variantā." Tiesa gan viņš skaidrojis, ka kā ārsts viņš bēgļus pierakstīšot, gan norādot, ka tas viņam būšot uzspiests pasākums.
Ozoliņu raidījums intervējis arī atkārtoti, jau ar televīzijas kameru, un jautāts, vai šāda pārliecība neapdraud ārsta objektivitāti pret pacientu un vai tajā nav saskatāms ārsta ētikas pārkāpums, viņš iebilda: "Pirmkārt, katrs cilvēks ir pilsonis un viņam jāizsaka savs pilsoniskais viedoklis. (..) Jā, es kā pilsonis būšu spiests to [ārstēt – aut.] darīt. (..) Šeit nav nekādi ārsti, šeit mēs visi esam savas valsts pilsoņi, patrioti, cik nu šodien tas iespējams."
Tiesa gan eksperiments arī parādīja, ka daudziem ģimenes ārstiem nekas nav iebilstams, ja viņu praksēs būtu cilvēki no Sīrijas vai Eritrejas – valstīm, no kurām gaidāmi potenciālie bēgļi.