Līdzšinējās darbības saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu bijušas orientētas tikai uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, ne konkrētu mērķu sasniegšanu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Līdz ar to Valsts kontrolei ir bažas, ka Latvija var pazaudēt Eiropas Savienības ES piešķirtos līdzekļus.
Gadījumā, ja noslēguma pārbaudēs par projekta ieviešanu tiks konstatēts, ka projekta mērķi nav sasniegti, un piešķirtos ES līdzekļus atzīs par nepamatoti izlietotiem, Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus.
Lai gan e-veselības sistēmai būtu jāsāk darbs no 2016.gada, secināts, ka ir iztērēti 14,5 miljoni eiro, bet iedzīvotājiem nav pieejams neviens no 31 plānotā pakalpojuma. Veselības ministrija gan apstiprinājusi, ka no šā gada oktobra būs pieejama neliela daļa no pakalpojumiem, piemēram, e-receptes un darbnespējas lapas.
Tāpat secināts, ka gandrīz puse jeb 46% no projekta pamatnostādnēs minētajiem pasākumiem nemaz nav sākti.
Ja projekts tiktu ieviests jau 2013.gadā, trīs gadu laikā ieguvums būtu bijis trīs miljoni eiro, noskaidrots Veselības ministrijas veiktajā pētījumā. "Ir konstatēti būtiski trūkumi, kuru dēļ projekta gala rezultāts nav pieejams lietošanai," medijiem uzsvēra Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.
Revidenti secinājuši, ka Veselības ministrija nav veikusi pietiekamu projekta uzraudzību, netika informēta sabiedrība, kā arī bieži mainījušies par projekta ieviešanu atbildīgie. Vārava uzsvēra, ka bijusi pietiekoša līdzekļu izlietojuma kontrole.
Tāpat secināts, ka lēnās un neveiksmīgās projekta virzības dēļ Nacionālais veselības dienests nelietderīgi izlietojis jau 760 000 eiro. Šie līdzekļi tērēti, maksājot par koncepcijas un tehniskās specifikācijas izstrādi pasākumam, kas nemaz netiek turpināts, tāpat ir maksāts par sākotnēji nepilnīgi izstrādāto e-veselības risinājumu pilnveidošanu, organizētas e-veselības lietošanas apmācības, lai gan pati sistēma nav pieejama.
Problēmas tiek saskatītas arī datu drošības jomā, kur nav veiktas pārbaudes, kā arī iespējamas nepilnības datu reģistrācijā. Nav arī paredzēti kontroles mehānismi, vai ārsts meklējis informāciju par pacientu, kas nav saistīta ar konkrēto diagnozi un ārstniecību.
Revīzijā tika vērtēts, vai Veselības ministrijas rīcība ir atbilstīga izvirzītajai ilgtermiņa prioritātei e-veselības ieviešanā - uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un sabiedrības veselības stāvokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
