Par līdzekļiem, kurus iecerēts saziedot Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) organizētajā kampaņā, Zemessardzei tiks iegādātas nakts redzamības ierīces, kas esot vitāli nepieciešamas pienākumu pildīšanai nakts laikā, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
Rīgas Tehniskās universitātes Aizsardzības un militāro tehnoloģiju centra vadītājs Juris Ķiploks skaidroja, ka būtu nepieciešami vismaz 36 šādi nakts tēmekļi un četras kameras, kas darbojas pēc termovīzijas principa, - viena izlūkvada vajadzību nodrošināšanai. Tam būtu vajadzīgi vismaz 130 000 eiro.
Ķiploks pastāstīja, ka zemessargiem pašreiz ir citas alternatīvas ierīces, kas nodrošinātu redzamību tumsā, tomēr novecojušas, pašreizējiem apstākļiem neatbilstošas un ļoti ierobežotā daudzumā. Viņš arī uzsvēra, ka potenciālie pretinieki ar šādām ierīcēm ir nodrošināti, tādēļ minētā aprīkojuma iegāde ir ļoti būtiska.
"Esam runājuši ar zemessargiem, cilvēkiem, kuri karojuši Ukrainā - aprīkojums ir nepieciešams. Mēs zinām, ka 2018. gadā aizsardzībai sasniegsim finansējumu 2% no iekšējā kopprodukta, taču to zina arī pretinieki. Kā domājat, vai viņi gaidīs? Viņi izmantos brīdi," situāciju ar pašreizējo finansiālo nodrošinājumu komentēja Ķiploks.
"Karš kļuvis par visas tautas lietu - katrs mēs esam tajā kaut kādā veidā iesaistīti. Tehnoloģijas vajadzīgas, lai stātos pretim draudiem, kas nāk no austrumiem, kur šīs tehnoloģijas jau ir," sacīja Ķiploks.
Viņš norādīja, ka pirmkārt iegādātā tehnika nonāks Zemessardzes mācību centrā Dobelē, kur karavīri apgūs lietošanu.
Arī Nacionālo bruņoto spēku atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš uzsvēra, ka šādas ierīces zemessargiem ir vitāli nepieciešamas. Tā nebūšot papildu ekstra, bet gan pamatlieta, ar kuru "jau piesātinātas" pretinieku apakšvienības. "Uzdāvinot ierīces, mēs vienkārši izlīdzinām izredzes - ir jābūt vismaz vienai šādai ierīcei uz desmit cilvēkiem," skaidroja Vērdiņš.
Eksperti norādīja, ka ierīces, kas tumsā ļauj skaidri redzēt siltuma avotus pat no liela attāluma, lieti noderētu arī citu pienākumu veikšanā, piemēram, pazudušu vai noslīkušu cilvēku meklēšanā.
LATO valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis uzrunā sacīja, ka valsts drošība ir "tā vērta, lai nedaudz ziedotu no sava laika un ieņēmumiem". "Budžeta ieņēmumi rūk, nodokļu maksātāju skaits samazinās. Mērķis ir savākt 130 000 eiro, lai Zemessardzei palīdzētu. Viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs, kas tiešā veidā ziedo savu laiku un pienākumus, lai rūpētos par Latvijas drošību," pauda Baumanis.
"Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta uzsvēra, ka organizācijai ir liels gods piedalīties atbalsta kampaņā Zemessardzei. "Katrs no mums nevar iestāties Zemessardzē, bet katrs var dalīties ar to, kas ir, lai palīdzētu zemessargiem, kuri brīvprātīgi ir gatavi aizsargāt tēvzemi. Ar kampaņu publiski pasakām paldies katram zemessargam un parādām arī sev un visai pasaulei, ka mums nav vienalga - ar ziedojumiem arī esam gatavi aizstāvēt savu valsti," sacīja Dimanta. Viņa uzsvēra, ka ziedojumi simtprocentīgi tiek atvēlēti mērķim - bez nekādas starpniecības.
Ziedotājus atsaukties kampaņai aicināja arī Lidija Doroņina-Lasmane. "Lai viņi redzētu tumsā, varētu mūs aizstāvēt, jo mēs taču gribam būt brīva un laimīga tauta. Lai viņi varētu aizstāvēt Dieva doto zemi - ja katrs noziedos pa santīmam vien, tā jau būs liela summa," aicināja PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece.
Konferencē piedalījās arī Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, to iesākot un noslēdzot ar kopējo lūgšanu, lai aizlūgtu par Latvijas aizsardzību.
Kampaņā var piedalīties, zvanot pa tālruni 9000 6886, tādējādi ziedojot 1,42 eiro. Ziedot iedzīvotāji aicināti arī, izmantojot portālu "zemessargam.lv", kurā ir iespējams arī "uzdāvināt" zemessargiem kādu no nepieciešamās tehnikas redzamībai tumsā. Kampaņa sākas šodien un noslēgsies 18.novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
