Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka, kā paredz jaunais sadalījums, Latvijai nākamo divu gadu laikā varētu nākties papildu uzņemt 526 bēgļus.
Jaunais plāns paredz starp valstīm sadalīt ne tikai tos patvērumu meklētājus, kuri nonākuši Itālijā un Grieķijā, bet arī tos, kuri šobrīd atrodas Ungārijā.
Paredzams, ka vairākas valstis būs pret šādu kvotu palielinājumu, baidoties no to iespējām izmitināt tik lielu bēgļu skaitu. Piemēram, Polija paziņojusi, ka tā spēj uzņemt 2000 migrantu, bet jaunās kvotas paredz, ka poļiem pagaidu mājvietas būs jārod 12 000 patvēruma meklētājiem.
Slovākija tikmēr pavēstījusi, ka tā neuzņems musulmaņus.
Lielbritānijai, Īrijai un Dānijai ir tiesības patvērumu meklētājus neuzņemt, jo to paredz īpaši punkti valstu iestāšanās līgumos ES. Tas gan neliedz tām pieteikties brīvprātīgi uzņemt migrantus. Piemēram, Īrija jau iepriekš norādīja, ka gatava uzņemt 6000 cilvēku.
160 000 migrantu varētu ietvert 66 400 jau Grieķijā, 54 000 Ungārijā un 39 600 Itālijā jau nonākušos migrantus.
Grieķija un Itālija jau ilgstoši ir galvenās valstis, kurās migranti nonāk, dodoties pāri Vidusjūrai, bet Ungārijā migranti nonāk pa sauszemi caur Balkānu valstīm.
Jaunās kvotas tiek rēķinātas, ņemot vērā valsts kopproduktu, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un līdzšinējo pieredzi patvērumu meklētāju uzņemšanā.