TS-DV1968250
Foto: AFP/Scanpix
Sestdien, 12. septembrī, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība Torņakalna baznīcā ar vairākiem pasākumiem atzīmēs 40 gadus, kopš pirmo reizi Latvijas vēsturē mācītājas amatā ordinēta sieviete.

Kā norāda Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēdētāja Rudīte Losāne, vairāk nekā divus gadu desmitus Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ir spēkā sieviešu ordinācijas aizliegums. 1975. gada 23.augustā arhibīskaps Jānis Matulis Sv. Jāņa baznīcā pirmo reizi Latvijas vēsturē mācītāja pirmajā pakāpē ordinēja sievietes - Teoloģijas semināra studentes Vairu Bitēnu, Bertu Stroži un Helēnu Valpēteri.

Taču 1993. gada 26.janvārī pēc arhibīskapa Kārļa Gailīša traģiskās bojāejas notika Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) ārkārtas Sinode, kurā par arhibīskapu tika ievēlēts mācītājs Jānis Vanags, kas kandidējot pauda pārliecību pret sieviešu ordināciju. Vanaga lēmums neordinēt sievietes vistiešākā veidā skāra garīdznieku sarakstā esošās mācītājas un LU Teoloģijas fakultātes studentes, kuras gatavojās kļūt par garīdzniecēm. Daudzas no studentēm emigrēja, piepildot Dieva aicinājumu kalpot mācītājas amatā ārpus Latvijas, norāda Losāne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!