Latvijas pilsoņi labprātāk atbalstītu to cilvēku uzņemšanu, kuri savu valsti pametuši kara dēļ, nevis ekonomisku, politisku vai reliģisko uzskatu un darbības dēļ, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktā aptauja, kuru pasūtījis Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandras Kalnietes (V) birojs.
Vaicāti, kāda ir attieksme pret cilvēku uzņemšanu Latvijā, kuri savu valsti atstājuši kara dēļ, lielākā daļa respondentu jeb 71,7% Latvijas pilsoņu atbildējuši, ka atbalstītu šo cilvēku uzņemšanu Latvijā. Pretējās domās ir 21% pilsoņu, kuri to neatbalstītu. Sadalījumā pa dzimumiem kara bēgļu uzņemšanu Latvijā lielākoties atbalsta sievietes - 75,3% atbildēja apstiprinoši -, savukārt vīrieši savu atbalstu pauduši 67,7% gadījumu.
Cilvēku uzņemšanu Latvijā, kuri savu valsti atstājuši kara dēļ, visvairāk, 75%, atbalsta tie Latvijas pilsoņi, kuri ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem, savukārt vismazāk - 68,5% - pilsoņi vecumā no 55 līdz 74 gadiem. Tikmēr visvairāk šo cilvēku uzņemšanu Latvijā neatbalstītu 23,7% pilsoņu vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
Analizējot sniegtās atbildes pēc tautības, šo cilvēku uzņemšanu Latvijā atbalstītu 74,5% latviešu, savukārt cittautieši nedaudz mazāk - 65,6%. Cittautiešu vidū ir arī lielāks īpatsvars to, kuri neatbalstītu šo cilvēku uzņemšanu Latvijā, - 24,9%, salīdzinājumā ar latviešiem - 19,2%.
Salīdzinot apdzīvotās vietas, secināts, ka šo cilvēku uzņemšanu Latvijā visvairāk atbalstītu tie cilvēki, kuri dzīvo Rīgā, - apstiprinošu atbildi snieguši 73,9% Latvijas galvaspilsētā dzīvojošo respondentu. Atbalsts šo cilvēku uzņemšanai īpaši neatpaliek arī citās pilsētās, tur pozitīvu vērtējumu snieguši 72,2% respondentu. Kritiskāki ir laukos dzīvojošie respondenti - tur 25,2% neatbalstītu to cilvēku uzņemšanu Latvijā, kuri savu valsti atstājuši kara dēļ.
Savukārt, vaicāti, kāda ir attieksme pret tādu cilvēku uzņemšanu Latvijā, kas savu valsti ir atstājuši ekonomisku iemeslu dēļ, lielākā daļa jeb 65% Latvijas pilsoņu norādījuši, ka neatbalstītu šādu iespēju. Tikmēr atbalstu šo cilvēku uzņemšanai pauduši 26,5% respondentu. Vaicāti par to cilvēku uzņemšanu, kas savā valstī vajāti savu politisko vai reliģisko uzskatu un darbības dēļ, lielākā daļa jeb 49,2% atzinuši, ka neatbalstītu. Savu atbalstu šo cilvēku uzņemšanai Latvijā pauduši 37,5% Latvijas pilsoņu.
Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.
"ES tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai," savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers.
Vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm būs jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
