Likums neparedz patvēruma meklētājiem obligāti apmeklēt latviešu valodas skolas  (79)

Komisija trešdien izbraukuma sēdē apmeklēja patvēruma meklētāju izmitināšanas centru "Mucenieki", lai klātienē noskaidrotu, kā centrs strādā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze deputātus informēja, ka patlaban patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā izmitināti aptuveni 50 cilvēki, tostarp deviņi skolas vecuma bērni. Viens no viņiem mācās skolā, kurā mācības notiek latviešu valodā, savukārt pārējie apmeklē mazākumtautību - ukraiņu un krievu - skolas. Siliņa atzīmēja, ka tiesiskais regulējums Latvijā pašlaik neparedz, ka skolas vecuma patvēruma meklētājiem obligāti jāapmeklē skolas ar latviešu valodas apmācību. Katrs gadījums tiek izskatīts individuāli - bērniem tiek dota iespēja mācīties skolā, kuras pamata mācību valoda ir viņiem saprotama, sacīja IeM parlamentārā sekretāre.

"Patvēruma meklētāju jautājumu var salīdzināt ar plūdiem. Ja vaicātu, vai esam par vai pret plūdiem, daudzi noteikti atbildētu - pret. Bet mums ir jābūt gataviem šiem plūdiem neatkarīgi no tā. Tāpat mēs labprāt iztiktu bez smagās par vai pret izvēles migrantu jautājumā. Bet redzot šobrīd nekontrolējamo migrācijas stihiju, mums ir jābūt gataviem, ka tā sasniegs Latviju. Mums jāzina, ko ar šiem cilvēkiem darīt un kā novērst riskus - mums jābūt sagatavotiem," uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Lēmums, kas paredz, ka Latvijai būs jāuzņem 250 patvēruma meklētāji, patlaban nav spēkā, un par to vēl jābalso Eiropas Parlamentam, deputātus informēja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Mūsu valstij šie patvēruma meklētāji būs jāuzņem divu gadu laikā. Latvija pirmos no šiem 250 patvēruma meklētājiem uzņems šoziem, bet pārējos - pakāpeniski divu gadu laikā, lai šajā procesā varētu izmantot "Muceniekus", kas vienlaikus nevarētu uzņemt tik lielu cilvēku skaitu, sacīja Siliņa.

Latvija varēs izvēlēties konkrētus patvēruma meklētājus, kurus uzņemt. Šajā procesā konkrētie patvēruma meklētāji nevarēs atteikties doties uz Latviju, savukārt mūsu valstij ir tiesības patvēruma meklētājam atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja tiek konstatēts iespējams apdraudējums drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, deputātiem teica IeM parlamentārā sekretāre.

Deputāti interesējās, kādu informāciju saņem patvēruma meklētāji, ierodoties Latvijā. Roze sacīja, ka šie cilvēki tiek informēti par valsti, kurā atrodas, viņu pienākumiem, kā arī tālākajām procedūrām, taču šiem cilvēkiem finansējuma trūkuma dēļ netiek mācīta latviešu valoda, kā arī, piemēram, kultūra un vēsture. Tiesa, "Muceniekos" ir nodrošināta iespēja latviešu valodu mācīties tiešsaistē, taču tas nav obligāts patvēruma meklētāju pienākums, teica Siliņa.

Latvijā patvēruma meklētāji dienā saņem pārtikas naudu 2,15 eiro apmērā. Savukārt cilvēki, kuriem piešķirts bēgļa statuss, vienu gadu saņem pabalstu 256 eiro apmērā, bet alternatīvā statusa saņēmēji šādu pabalstu saņem deviņus mēnešus, informēja IeM parlamentārā sekretāre. Ar patvēruma meklētāja dokumentiem cilvēks nevar ceļot, kā arī pirmos deviņus mēnešus - strādāt, taču patvēruma meklētājiem ir tiesības brīvi pārvietoties Latvijas teritorijā, kā arī brīva izvēle - dzīvot "Muceniekos" vai arī atrast iespēju dzīvot, piemēram, ģimenēs, papildināja Siliņa.

Patlaban patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" vienlaikus var izmitināt 100 cilvēkus, bet ārkārtas gadījumā - ne vairāk kā 200 cilvēkus. Ņemot vērā bēgļu krīzi, kas pašlaik skārusi Eiropu, "Muceniekus" nākamgad plānots paplašināt, deputātiem teica Roze.