KNAB Ploriņam un Štriham aizliedzis pildīt pienākumus  (39)

KNAB otrdien veica kratīšanu NMPD Duntes ielā. Štrihs otrdien apstiprināja, ka KNAB bija ieradies dienestā un pieprasīja dokumentus par noslēgto līgumu ar AS "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa ceturtdien apstiprināja, ka otrdien ministrija no KNAB saņēmusi dokumentu, kurā teikts, ka Ploriņam aizliegts atrasties savā darbavietā un viņš nedrīkst pildīt NMPD vadītāja pienākumus, sākot no trešdienas. Tas pats attiecas arī uz Štrihu.

Zvidriņa norādīja, ka dokumentā nebija minēts, vai dienesta vadības amatpersonām ir piemērots aizdomās turētā statuss.

Kriminālprocesa likums paredz, ka aizdomās turētajam var piemērot kādu no desmit drošības līdzekļiem, tostarp noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai.

Štrihs apstiprināja, ka KNAB viņam piemērojis aizdomās turētā statusu, taču viņš nezinot, ko birojs viņam inkriminējot. KNAB Štriham aizliedzis kontaktēties ar atsevišķām personām, taču viņš nedrīkstot atklāt, ar kurām tieši.

Štrihs arī apstiprināja, ka korupcijas apkarotāji veikuši kratīšanu viņa dzīvesvietā un meklējuši dokumentus, taču KNAB darbinieki neko līdzi nav paņēmuši. Štriham esot piektdien, 11.septembrī, jāierodas KNAB, lai tiktos ar izmeklētāju.

NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs uzskata, ka neko sliktu nav izdarījis.

Savukārt Ploriņš, uzzinot, ka viņam zvana aģentūra LETA, teica, ka neko nekomentēšot, un sarunu pārtrauca.

Par tālākajām darbībām attiecībā uz dienesta vadītāja amatu ministrija varēs lemt pēc 14.septembra, kad oficiāli tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar Ploriņu. VM par Ploriņa atbrīvošanu no amata jau bija izlēmusi pirms KNAB vizītes dienestā.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša šobrīd no komentāriem atturējās.

Jau ziņots, ka 29.aprīlī beidzās NMPD noslēgtais līgums ar "Rīgas Sanitāro transporta autobāzi" par ātrās palīdzības mašīnu un to vadītāju nodrošināšanu dienesta Rīgas reģiona brigādēm. Uzņēmums šo pakalpojumu nodrošināja kopš 2010.gada.

Jautājums par to, kā valstij nodrošināt operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus Rīgas reģionā, bija asu diskusiju objekts. Ilgus gadus valsts šos pakalpojumus pirka ārpakalpojumā no "Rīgas Sanitārās transporta autobāzes", taču Valsts kontrole un atsevišķi politiķi norādīja, ka valsts šādi ievērojami pārmaksā.

Šā gada janvārī Valsts kontrole paziņoja, ka, izmantojot NMPD automašīnu ārpakalpojumu, ir pārmaksāti gandrīz 12 miljoni eiro. Kā toreiz informēja Valsts kontroles pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja, revīzijā secināts, ka NMPD ir nelietderīgi izlietojis valsts budžeta līdzekļus vairākās pozīcijās.

Piemēram, sākotnēji līgumā ar uzņēmumu "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" bija noteikts, ka uzņēmumam līdz 2011.gada vidum ir jāsniedz pakalpojums ar automašīnām, ne vecākām par septiņiem gadiem, taču revīzijā konstatēts, ka vēl līdz 2014.gada 30.jūnijam puse ātrās palīdzības automašīnu bija vecākas. Saskaņā ar līgumu par laikus neatjaunotu autoparku bija jāpiemēro 20% samazinājums nostrādāto stundu tarifam, tomēr tas netika izdarīts. Tādējādi NMPD par pakalpojuma saņemšanu ir pārmaksājis vismaz 784 988 eiro.

Tikmēr NMPD nepiekrīt Valsts kontroles revīzijas secinājumiem, norādot, ka revīzijas laikā nav ņemta vērā informācija, kas pamato finansējuma izlietojumu operatīvo transportlīdzekļu un šoferu nodrošinājumam Rīgas reģionā.

KNAB maijā apmeklēja NMPD, lai iepazītos ar dienesta pirms pieciem gadiem noslēgto līgumu ar "Rīgas Sanitāro transporta autobāzi". Kā toreiz pastāstīja NMPD pārstāve Ilze Bukša, KNAB dienestam iepriekš nosūtījis vēstuli ar lūgumu sagatavot noslēgto līgumu, lai biroja darbinieki ar to varētu iepazīties. Bukša skaidroja, ka vizīte nebija negaidīta.